Ceturto daļu CO2 pēdas uz Eiropas ceļiem atstāj smagais komerctransports. Tāpēc rodas jautājums – kad tas kļūs videi saudzīgāks, respektīvi – ar ko un kad tiks aizstāta dīzeļdegviela?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība jāpievērš trim galvenajiem aspektiem – no kā ražot ilgtspējīgu degvielu, kā tai izveidot labu infrastruktūru un kā pārliecināt lielo autoparku uzņēmumus.
Šie svarīgie jautājumi tika aktualizēti Starptautiskajā transporta inovāciju forumā, kas šogad Lietuvā notika jau ceturto reizi. Foruma dalībnieki bija vienisprātis – tā kā visiem tehnoloģiju virzieniem ir savi plusi, pašlaik nevar atmest nevienu no tiem.
Tomēr uzņēmuma Scania Group Stratēģiskās partnerības departamenta direktore Evalena Falka tieši universālā lietojuma dēļ izcēla elektrifikāciju. Viņas teikto apliecina fakts, ka Scania smagais elektrotransports jau strādā mežsaimniecībā un kalnrūpniecībā, kur elektroauto klātbūtne vēl nesen šķita neiespējama. Šajās nozarēs ar elektrību tiek darbināti transportlīdzekļi, kuru pilna masa ir 80 un 74 tonnas. “Mums jau ir nepieciešamās tehnoloģijas, un ikviens par to var pārliecināties mūsu mašīnās. Scania ir apņēmusies ieņemt vadošo pozīciju smagā autotransporta elektrifikācijas un dekarbonizācijas tirgū. Mēs esam izvirzījuši augstus nākotnes mērķus, taču jāatzīst, ka arī izaicinājumu netrūkst,” Viļņas forumā sacīja Evalena Falka.
Elektrība un citi enerģijas avoti
Scania mērķis ir līdz 2030. gadam CO2 pēdu samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2020. gadu, bet jau 2025. gadā šī koncerna kravas auto vajadzētu radīt vismaz par 20% mazāk oglekļa dioksīda nekā 2015. gadā. 2025. gads šai nozarei būs īpašs, jo tad līdzās pasažieru autobusiem un kravas mašīnām, kas dažās pilsētās jau strādā komunālo pakalpojumu jomā, vajadzētu parādīties arī reģionālajiem kravas elektroauto. Turklāt Scania ir pirmais kravas mašīnu ražotājs, kas pievienojies Zinātnē balstītu mērķu iniciatīvai, kura nosaka pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai. Vadoties pēc tās, uzņēmums līdz 2040. gadam plāno kļūt klimatneitrāls.
Pēc Evalenas Falkas domām, attiecībā uz ilgtspējīgu transportu vispirms ir jāizdara izvēle un jānosaka vēriens. Scania uzskata, ka galvenais transporta ceļš uz ilgtspējību būs elektrifikācija. Bet, lai tas īstenotos, ir jāpalielina atjaunojamās enerģijas apjoms, citādi akumulatori tiks piepildīti ar videi nesaudzīgu elektroenerģiju. Taču ir vēl kāds būtisks aspekts – no vienas puses, transporta ekoloģijas jautājums ir jārisina ļoti ātri – jau tagad. Bet, no otras puses, – ja pēkšņi visām kravas mašīnām uzrastos elektriskie spēka agregāti, ar pašreizējo jaudu elektrotīkli nespētu tos apkalpot.
Tāpēc, visticamāk, tiks izmantoti dažādu enerģijas avotu varianti. Šobrīd tiek lēsts, ka saspiestā vai sašķidrinātā biogāze, kas ražota no atkritumiem, samazina CO2 emisiju par 70–80%, savukārt hidrogenētas augu eļļas (HVO) degviela, ko iegūst no izmestiem produktiem, – vidēji par 83 procentiem.
Transports, ko darbina akumulatoros uzkrātā elektrība, CO2 izmešu apjomu šobrīd samazina vidēji tikai par 55%, biodīzeļdegviela un etanola (ED95) degviela – vidēji par 60 un 80%. Taču pats galvenais būtu, lai visi šie enerģijas avoti būtu tehnoloģiski gatavi lietošanai un ražotāji spētu piedāvāt attiecīgus kravas auto modeļus. Scania klāstā, piemēram, jau tagad ir mašīnas, kas darbojas ar visiem minētajiem enerģijas avotiem.
“Ja vēlamies, lai ilgtspējīgs transports attīstītos gana strauji, mums kaut kas jāpiedāvā tirgum jau tagad, negaidot, kamēr tiks sasniegts vēlamais atmaksāšanās modelis,” forumā uzsvēra Evalena Falka.
Sarežģītais infrastruktūras jautājums
Vēl viena izaicinājumu grupa ietver infrastruktūras problēmas. Piemēram, nevienam ilgtspējīga enerģijas avota veidam sadales un uzpildes tīkls pašlaik nav tāds, lai notiktu strauja ilgtspējīgāku transportlīdzekļu attīstība. Turklāt, kā forumā uzsvēra Eiropas komisārs no Lietuvas Virginijs Sinkevičs 70% ekoloģiskās degvielas uzlādes un uzpildes staciju ir koncentrēti tikai trīs Eiropas Savienības valstīs.
Tomēr ir arī optimistiskas ziņas – problēma tiek risināta, un vienota mērķa vārdā tiek pat nojauktas konkurences barjeras. Tā Traton grupa, kurai pieder Scania, nesen apvienoja spēkus ar citiem lielākajiem kravas auto ražotājiem – Daimler Group un Volvo Trucks. Mērķis – īstenot vērienīgu ātrās uzlādes tīkla paplašināšanu. Galu galā 2030. gadā uz Eiropas ceļiem vien būs nepieciešami 11 tūkstoši šādu punktu, sacīja Evalena Falka.
Cilvēciskais faktors – apakšuzņēmēji
“Mēs skaidri redzam, ka gala klienti vēlas iegādāties ekoloģiski tīrus transportlīdzekļus. Tomēr lieta tāda, ka viņu loģistikas pakalpojumu sniedzēji nereti sadarbojas ar apakšuzņēmējiem – mazajiem un vidējiem transporta uzņēmumiem visā Eiropā. Savukārt to vadītājiem rodas daudz jautājumu. Kurā tehnoloģijā man vajadzētu ieguldīt? Kā uzzināt, kura valsts sniedz plašāko atbalstu? Cik man būs jāiegulda infrastruktūrā, un vai es varēšu doties tālajos braucienos? Mazāki ekspluatācijas tēriņi – tas ir labi, bet kur man ņemt līdzekļus lielākai iegādes maksai? Kā jaunajām tehnoloģijām pielāgot visus biznesa procesus? Un visbeidzot – vai ieguldījums ir tā vērts, ja man līgums ar klientu ir tikai uz diviem gadiem? Lielajos uzņēmumos labākos risinājumus katra nodaļa meklē patstāvīgi, savukārt mazie tādu greznību nevar atļauties,” skaidroja Evalena Falka.
Viņa arī minēja konkrētu piemēru, kā neliela Dānijas kravu pārvadājumu firma zaudēja ienesīgu līgumu tikai tāpēc, ka nespēja apmierināt klienta vēlmi pēc videi draudzīga risinājuma.
Evalena Falka uzsvēra arī, ka šī problēma nākotnē tikai vērsīsies plašumā, jo samazināt savu oglekļa pēdu vēlas arvien lielāki uzņēmumi, tāpēc tie grib strādāt tikai ar tādām firmām, kam ir ilgtspējīgs transports. Piemēram, mēbeļu gigants IKEA jau 2025. gadā visas preces klientiem uz mājām plāno piegādāt tikai ar elektrisko transportu. Procter&Gamble mērķis ir līdz desmitgades beigām piegādes ķēdes emisiju samazināt par 40%, McDonald’s – par 31%, bet Unilever ar loģistikas operācijām saistīto emisiju – uz pusi.
Nepieciešami saskaņoti risinājumi
Dabiski, ka mazajiem starptautisko pārvadājumu uzņēmumiem būs grūti izturēt izmaksu palielināšanās spiedienu, jo peļņa šajā tirgū nav liela. Tāpēc ir jāiesaistās valstij, mudinot tirgus dalībniekus izvēlēties ilgtspējīgu transportu, sniedzot atbalstu infrastruktūras attīstībai un nosakot vispārējo kārtību visas nozares pārveidošanai.
Pēc Scania pārstāves Evalenas Falkas domām, ražotāji, valstis, infrastruktūras uzņēmumi, autoparku vadītāji un viņu klienti pāreju spēcīgāk veicinās tad, ja apvienos spēkus.
“Mēs uzskatām – lai izveidotu ilgtspējīgu transporta sistēmu, mums visiem jāstrādā plecu pie pleca. Scania pārstāvji nemitīgi runā ar pārvadājumu kompānijām. Taču arvien biežāk mūs uzmeklē arī citi spēlētāji – viņi vēlas uzzināt, kādas ir iespējas strādāt ilgtspējīgāk un kā to reāli izdarīt. Savukārt infrastruktūras apsaimniekotājiem ir svarīgi zināt, vai viņu uzbūvētās degvielas un uzlādes stacijas tiks izmantotas un kādā apjomā. Tāpēc visām ieinteresētajām pusēm ir vienlaikus gan jārunā savā starpā, gan jāveido plāni, gan jāpieņem atbildīgi lēmumi,” uzsvēra Evalena Falka.
Foto: Publicitātes attēls
