Mēs jau rakstījām par tiesas spriedumu, kur Rīgas apgabaltiesa atzina CSDD izstrādātus dokumentus par neatbilstošiem augstāka juridiska spēka tiesību aktiem. Šoreiz par vēl vienu apelācijas instances spriedumu, kur CSDD kļūdas jau skar daudz plašāku autovadītāju loku (par šo spriedumu gan CSDD ir iesniegusi kasācijas sūdzību). Proti izrādās, ka par vienu vidēji smagu pārkāpumu ceļu satiksmē, kas nav agresīva braukšana, bēgšana vai transportlīdzekļa vadīšanas alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, ir iespējams zaudēt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem (par transportlīdzekļu vadīšanu ar maksimālo promiļu skaitu vai narkotisko vielu ietekmē maksimālais sods ir vadīšanas tiesību atņemšana uz 4 gadiem). Šajā sakarā ar Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 09.novembra spriedumu lietā Nr.A420505013 tika atcelts CSDD lēmums pret I.G. par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem.
Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 43.1panta 6.daļā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs zaudē transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un atkal var tās iegūt ne agrāk kā pēc 5 gadiem, ja viņam 10 gadu laikā atkārtoti piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums par maksimālā pārkāpumu uzskaites punktu (jeb plašāk pazīstami kā soda punkti) skaita sasniegšanu. Jaunajiem vadītajiem maksimālais soda punktu skaits ir 10, personām, kurām transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir 2 un vairāk gadi – 16. Sodu punktu piemērošanu sīkāk regulē 21.06.2004. MK noteikumi Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.551).
Lai gan CSDD to neatzīst, sodu punktu sistēmā ir vairākas rupjas kļūdas, no kurām daļa ir novērstas, bet daļa vēl pastāv. Piemēram, nav nekāda tiesiska pamata piemērot papildu sodu punktus par neizpildītajiem ietekmēšanas līdzekļiem (neapmeklēti apmācības kursi un eksāmeni), jo CSL neko tādu neparedz. Proti, CSL 43.1panta septītajā daļā norādīts, ka soda punktus piemēro tikai un vienīgi par administratīvajiem pārkāpumiem. MK noteikumiem Nr.15 kā hierarhiski zemākam normatīvajam aktam ir jāatbilst likumam, bet CSL 43.1pantā nekur nav dota atļauja Ministru kabinetam izdot tādus noteikumus, kuros vēl bez administratīvajiem pārkāpumiem noteiktu citus pamatus soda punktu piemērošanai.
Šādā situācijā ir diezgan viegli sakrāt maksimālo sodu punktu skaitu. Lielisks piemērs tam ir I.G., kurš līdz 2008.gadam par vairākiem pārkāpumiem bija sakrājis 8 soda punktus. 2009.gadā I.G. vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, par ko viņam uz gadu atņēma tiesības un piešķīra 8 soda punktus (šādiem punktiem noilgums ir 5 gadi). Tiesību atņemšanas sods sakrita ar tiesību izmantošanas liegumu 16 punktu dēļ. Pēc gada I.G. nokārtoja eksāmenus un atguva tiesības. Lai gan patlaban, sakrājot maksimālo sodu punktu skaitu, tie visi neatkarīgi no noilguma dzēšas, tomēr tolaik soda punkti pārkāpumiem, par kuriem piešķīra 8 soda punktus, tik un tā nedzēsās. Līdz ar to pēc tiesību atgūšanas I.G. bagāžā nāca līdzi 8 soda punkti. Vairāk nekā 2 gadus vēlāk I.G. izdarīja pārkāpumu, par ko piešķīra 4 soda punktus.
Tad pēkšņi attapās CSDD, un vairāk nekā 2 gadus pēc tiesību atgūšanas beidzot atnāca CSDD paziņojums par apmācības kursiem ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļa drošas vadīšanas jautājumos jau vairākus gadus veco un iepriekš nedzēsto 8 sodu punktu dēļ. Vēl pēc mēneša atnāca vēl viens paziņojums par eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļa vadīšanas iemaņu pārbaudi. Par šiem paziņojumiem I.G. neko nezināja, jo tie nāca tikai uz uzņēmuma e-pastu, kuru saņemšanai uz uzņēmuma e-pastu I.G. bija piereģistrējis radinieks (skolnieks, kurš māk apieties ar datoru, jo I.G. šādu iemaņu nebija). Rezultātā I.G. ietekmēšanas līdzekļus neizpildīja un par abiem kopā piešķīra vēl 4 soda punktus. Kopā ar nedzēstajiem vecajiem 8 soda punktiem tika atkal sakrāti 16 soda punkti, kas nu jau nozīmēja tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Tādējādi izveidojās absurda situācija, ka pēc tiesību atgūšanas par vienu vienīgu vidēji smagu pārkāpumu ceļu satiksmē I.G. tiesības zaudēja uz 5 gadiem. Tik smags sods nav paredzēts pat par paša smagākā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Turklāt atkal pierādījās CSDD nekompetence, jo lēmumu par tiesību atņemšanu CSDD nu jau atsūtīja pa pastu papīra formātā, vēlāk norādot, ka tas ir svarīgākais lēmums un lai persona būtu vislabāk informēta par to. Diemžēl šajā apgalvojumā nav nekādas loģikas, jo svarīgākie lēmumi bija tieši iepriekšējie paziņojumi, kad persona vēl kaut ko varēja darīt lietas labā.
CSDD lēmuma tiesā pārsūdzēšanas laikā MK noteikumos stājās spēkā grozījumi, kas liedza par vienu pārkāpumu piešķirtos 8 soda punktus izmantot jaunā sodu punktu aprēķināšanas ciklā. Proti, sasniedzot maksimālo sodu punktu skaitu, dzēš arī iepriekš nedzēšamos 8 soda punktus. Tas tikai apstiprināja mūsu argumentus, ka sākt no jauna skaitīt 16 soda punktus uz veco 8 soda punktu pamata nav tiesiski. Tas bija jauns pamats CSDD lēmuma pārskatīšanai. Tomēr CSDD to spītīgi negribēja darīt, tiesas pārtraukumā aizbildinoties, viņiem it kā nav tādu tiesību un ka tas radītu nevienlīdzīgu situāciju, jo līdzīgā situācijā ir daudzi citi cilvēki, un CSDD nav laika un vēlmes viņus apzināt.
Lai gan pastāvēja vairāki pamati CSDD lēmuma atcelšanai, Administratīvā apgabaltiesa tos visus nevērtēja, jo pietika ar vienu argumentu CSDD lēmuma atcelšanai. Apgabaltiesa secināja, ka I.G. uz iepriekš piešķirto un vēl aizvien nedzēsto 8 sodu punktu pamata bija jau piemērots smagākais ietekmēšanas līdzeklis – tiesību izmantošanas liegums uz gadu. Tāpēc CSDD nebija tiesiska pamata uz šiem pašiem 8 soda punktiem piemērot no jauna ietekmēšanas līdzekli – apmācības kursus – un piemērot papildu soda punktus par šā ietekmēšanas līdzekļa neievērošanu. Apgabaltiesa nosprieda, ka CSDD pārkāpa principu (ne bis in idem), ka nav atļauts par vienu un to pašu pārkāpumu negatīvi ietekmēt atkārtoti.
Foto: iAuto.lv