Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks aicina sākt diskusiju par nepieciešamību veikt grozījumus Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) likumā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības savlaicīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
Trupovnieks, kurš darbojas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tiekoties un uzklausot ceļu satiksmes negadījumu cietušo personu viedokļus, secinājis, ka divas galvenās problēmas, kas ierobežo cietušo iespēju saņemt savlaicīgu apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem, ir nezināšana par savām tiesībām un ilgstošie tiesvedības procesi saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem.
Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas par savām tiesībām, deputāts uzskata, ka nepieciešams izveidot sistēmu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma visām cietušajām personām pa pastu vai elektroniski jānosūta vēstule, izskaidrojot viņu pienākumus un tiesības pieteikties apdrošināšanas atlīdzībai.
Trupovnieks aicina nomainīt normatīvajos aktos noteikto, ka apdrošinātāji var izmaksāt atlīdzību cietušajām personām, kad ir beigusies tiesvedība jeb kriminālprocess, ko automātiski ierosina pēc katra ceļu satiksmes negadījuma ar cietušajām personām. Patlaban, ja kriminālprocess ilgst vairākus gadus, cietušās personas, tai skaitā pasažieri, kuri, kā liecina prakse, faktiski nekad nav vainīgi, var krāt čekus un labākajā gadījumā pēc pāris gadiem vērsties pie apdrošinātāja, norāda deputāts.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics ir sniedzis informāciju, ka LTAB rekomendē apdrošinātājiem negaidīt tiesvedības beigas un ātrāk izmaksāt atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem, ja pēc esošajiem dokumentiem var konstatēt, kas ir avārijas izraisītājs, norādīja Kārkliņa. Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekami uzkrājumi, lai ilglaicīgi apmaksātu savus ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumus, būtu jānodrošina, ka laiks starp ceļu satiksmes negadījumu un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu par cietušo personu ārstēšanu, rehabilitāciju nepārsniegtu trīs mēnešus. Patlaban apdrošinātāji bieži vien, pamatojoties uz pašreizējiem likumdošanas aktiem, neveic izmaksu pirms tiesvedības beigām.
Apdrošināšanas kompānijai šī situācija varētu būt izdevīga – cietušais, ja tam nav pietiekamu līdzekļu, neizies pilnu rehabilitācijas kursu, līdz ar to būs mazāka apdrošināšanas atlīdzības izmaksa. Rezultātā, neizejot pilnu rehabilitācijas kursu, ir liela varbūtība, ka traumas sekas parādīsies pēc vairākiem gadiem un cilvēks var kļūt par invalīdu.
Trupovnieks min piemēru: satiksmes autobuss ziemā apgāžas uz ceļa ar visiem pasažieriem. Saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem neviens no pasažieriem nevar garantēti saņemt atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem, kamēr kriminālprocess par ceļu satiksmes negadījumu nav beidzies, bet process var būt ilgstošs.
Aicinot sākt diskusiju par grozījumu nepieciešamību OCTA likumā, ZZS Saeimas frakcijas deputāts norāda, ka Latvija ir valsts ar augstu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un gandrīz katrā desmitajā negadījumā ir cietušās personas. Pēc LTAB statistikas, 2014.gadā ir reģistrēti 31 152 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 3728 negadījumos 212 cilvēki gājuši bojā un 4603 personas ievainotas. Tas nozīmē, ka no visiem ceļu satiksmes negadījumiem vidēji 12% gadījumu ir cietušie, kas ir tuvu Eiropas vidējam līmenim – 14%.
Saskaņā ar LTAB obligātās apdrošināšanas pārskatu par 2015. gadu 83% no visām apdrošināšanas atlīdzībām ir izmaksātas par transportlīdzekļu un mantas bojājumiem, bet tikai 17% par personai nodarītajiem zaudējumiem, tai skaitā par ārstēšanos un rehabilitāciju.
Vidēji Eiropā, ieskaitot jaunās Eiropas Savienības valstis, no visām OCTA apdrošināšanas atlīdzības izmaksām 50% tiek izmaksāti par personai nodarītajiem zaudējumiem un vidējā atlīdzība sasniedz 15 000 eiro.