Kr. Barona ielā oficiāli uzkrāsotas piktogrammas, kas nav saistošas nevienam ceļu satiksmes dalībniekam

Vairākos Krišjāņa Barona ielas posmos uzradušies simboli, kas it kā apzīmē velojoslu, taču tai pat laikā Ceļu satiksmes noteikumos šāds simbols nav atrodams – velosipēds ar diviem jumtiņiem vai bultiņām virs tā. Rīgas domes Satiksmes departaments ar šādiem simboliem apzīmē rekomendējošo velojoslu, bet nekur nav atrunāts, kā ceļu satiksmes dalībniekiem būtu jārīkojas, sastopoties ar tādiem apzīmējumiem.

“Rekomendējošās velojoslas” un to apzīmējumu skaidrojumi CSN nav atrodami

Ceļu satiksmes noteikumos vislīdzīgākais ir 941. ceļa horizontālais apzīmējums, kurā izmantots velosipēda simbols, taču tas nav gluži tāds, kādi šobrīd ir Kr. Barona ielā. Un, ja pat tas būtu 941. ceļa apzīmējums, tad tas būtu uzklāts nepareizi, jo velojoslu uz brauktuves no citu transporta līdzekļu satiksmes atdala ar nepārtrauktu līniju (920. ceļa horizontālais apzīmējums).

941. ceļa apzīmējums tiek izmantots arī uz velosipēdu ceļa – atdalīta ceļa vai ceļa daļas, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem. Taču tas nav Kr. Barona ielas gadījums, jo tur šie apzīmējumi atrodas uz brauktuves, kur vieta arī tramvajam un automobiļiem.

Ceļu satiksmes noteikumos nav skaidrojuma ne šim ceļu horizontālajam apzīmējumam, ne arī terminam “rekomendējošā velojosla”. Tādējādi jāvadās pēc ceļu satiksmes noteikumiem, neņemot vērā šīs zīmes.

Kas jāatceras autovadītājiem un velosipēdu vadītājiem Krišjāņa Barona ielā:

• Maksimālais braukšanas ātrums ir 30 km/h.
• Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu. Pārējos gadījumos jābrauc pa malējo joslu labajā pusē.
• Ja braukšanas joslas kreisajā pusē vienā līmenī ar to atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes. Izņemot gadījumus, kad braukšanas virzienus joslā regulē ar 513.-518. ceļa zīmēm.
• Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.
• Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.
• Pirms jebkura iepriekšējā punktā minētā manevra transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki. Pievērsiet īpašu uzmanību nogriežoties pa labi, vai aklajā zonā neatrodas riteņbraucējs!
• Riteņbraucējiem atļauts braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (brukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt , lai apbrauktu vai apsteigtu.
• Riteņbraucējiem atļauts braukt pa ietvi, ja ceļu satiksmes intensitātes, meteoroloģisko vai citu apstākļu dēļ braukšana pa brauktuvi ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, ja tas nepieciešams.
• Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.
• Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.
• Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā. Savukārt gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai tad, kad tramvajs ir pilnībā apturēts.

Vai Krišjāņa Barona iela ir droša visiem satiksmes dalībniekiem?

Rekonstrukcijas gaitā Krišjāņa Barona ielu rotāja uzraksti, ka top iela visiem. Ar visiem domājot tramvaju, automobiļus, riteņbraucējus un gājējus. Protams, skaista ir vīzija par dzīvošanu mierā un saticībā, bet vai šajā gadījumā tas ir iespējams?

Satiksmes dalībnieku vidē var novērot tādas kā divas frontes. Vienā karo gājēji pret riteņbraucējiem, kur pirmie uzskata, ka otrie apdraud to pārvietošanās drošību. No vienas puses, varam saprast – gājēju daudz, ietves šauras un pilnas ar šķēršļiem (reklāmstabi, puķu podi, ceļazīmes, pakāpieni u.t.t.). Pa vidu arī “dekoratīva” taktilā josla veido labirintu neredzīgajiem. No otras puses, riteņbraucēju kļūst arvien vairāk un arī viņiem ir kaut kur jāpaliek.

Lai pēc iespējas izvairītos no šī konflikta un riteņbraucējus novirzītu uz brauktuves, rekonstrukcijas gaitā daļa brauktuves speciāli tika izveidota ar gludāku bruģi, lai padarītu velosipēdistu pārvietošanos komfortablāku. Tādējādi šī gludā brauktuves daļa ieguva apzīmējumu “rekomendējošā velojosla”. Tomēr šāds risinājums provocē konfliktu starp autovadītājiem un riteņbraucējiem, jo daudzi uzskata, ka jaunais veidojums uzskatāms par velojoslu, kur automašīnām nebūtu jāatrodas, savukārt joprojām daļai autovadītāju ir neiecietīga attieksme pret riteņbraucējiem.

Pēc ceļu satiksmes noteikumiem, arī autovadītājiem ir jābrauc pa gludo brauktuves daļu, jo atrasties uz tramvaja sliežu klātnes atļauts tikai lai apbrauktu vai apsteigtu, vai arī nogrieztos pa kreisi, kur tas atļauts. Tāpēc gan autovadītājiem, gan riteņbraucējiem jārēķinās vienam ar otra klātbūtni un jāievēro piesardzība.

Kā redzams pēc rekonstrukcijas, “ Kr. Barona iela – iela visiem” nav pats veiksmīgākais risinājums. Tā ir par šauru, lai vienlaicīgi nodrošinātu pietiekoši platas ietves, velojoslas, raitu tramvaja satiksmi un vietu automobiļiem. Lai šis haoss nepārvērstos traģēdijā, Kr. Barona ielā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums, kas samazina sabiedriskā transporta efektivitāti. Lai pārvietošanos Krišjāņa Barona ielā padarītu drošāku un patīkamāku visiem, tomēr būs jāatsakās no kādu satiksmes dalībnieku klātbūtnes. Vai šoreiz tie būs automobiļi? Iespējams, ņemot vērā tendences atbrīvot pilsētu centrus no privātā autotransporta un palielinoties riteņbraucēju skaitam.

Cik bieži Tu izmanto Krišjāņa Barona ielu?