Saeima 23.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka apdrošinātājiem saskaņotā paziņojuma neiesniegšanas gadījumā būs jābrīdina ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais autovadītājs, pirms vēršanās pret viņu, regresa kārtībā piedzenot zaudējumus.
Grozījumus “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” sagatavojusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, deputātu atbalstītais priekšlikums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā ievieš sava veida pienākumu apdrošinātājiem pabrīdināt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušo autovadītāju, ja viņš nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu desmit dienu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.
Patlaban spēkā ir kārtība, kas nosaka to, ka apdrošinātājs bez iepriekšējas brīdināšanas regresa kārtībā var piedzīt līdzekļus no negadījuma izraisītāja, ja viņš nav iesniedzis apdrošinātājam saskaņoto paziņojumu desmit dienu laikā no negadījuma dienas, norādīja Abāšins.
Taču jaunā kārtība paredzēs, ka pēc desmit dienām, kuru laikā negadījumu izraisījušajam autovadītājam ir jāiesniedz paziņojums, apdrošinātājam jāvēršas pie negadījuma izraisītāja un jālūdz iesniegt saskaņotais paziņojums, bet negadījuma izraisītājam šis paziņojums jāiesniedz piecu dienu laikā.
Kā ziņots, Satversmes tiesā (ST) septembra sākumā ierosināta lieta par normu, kas ļauj apdrošinātajam saskaņotā paziņojuma neiesniegšanas gadījumā celt regresa prasību pret šoferi, kas negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai.
Lieta ierosināta pēc Svetlanas Blohinas pieteikuma. Viņa esot izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā nodarījusi zaudējumus trešajai personai. Ceļu satiksmes negadījumā radušos zaudējumus trešajai personai atlīdzinājis apdrošinātājs. Lai gan ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas aizpildījušas saskaņoto paziņojumu, pieteikuma iesniedzēja OCTA likumā noteiktajā kārtībā apdrošinātājam to neiesniedza. Tādēļ apdrošinātājs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, esot cēlis tiesā regresa prasību pret pieteikuma iesniedzēju. Tiesa apdrošinātāja prasību apmierinājusi un piedzinusi no pieteikuma iesniedzējas zaudējumu atlīdzību, skaidroja Strazda.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo viņai Satversmes 105.pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, jo pienākums atlīdzināt apdrošinātājam visus zaudējumus, kurus tas cietis sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, samazina pieteikuma iesniedzējai piederošās mantas (naudas līdzekļu) apjomu.
Pienākums otrajam ceļu satiksmes negadījuma dalībniekam segt zaudējumus neesot samērīgs gadījumā, ja apdrošinātāja rīcībā jau ir viens saskaņotā paziņojuma eksemplārs, uz kura pamata iespējams noskaidrot notikušā apstākļus un lemt par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Savukārt, ja apdrošinātāja rīcībā nav visas informācijas par notikušā apstākļiem, viņam pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas šāda informācija būtu jāiegūst, nevis jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība un tad jāceļ regresa prasība pret zaudējumus nodarījušo transportlīdzekļa vadītāju.
Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv