Krapsis uzskata, ka satiksmes drošības stāvoklis Latvijā patlaban ir apmierinošs

Satiksmes drošības stāvoklis Latvijā patlaban ir apmierinošs, lai gan šogad dzīvību zaudējuši 45 cilvēki, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

No šī gada sākuma līdz 24.maijam uz Latvijas autoceļiem ir notikuši 6511 satiksmes negadījumi, kuros cietušas 1274 personas, no tām smagas traumas guvuši 144 cilvēki.

Salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, šogad bojāgājušo skaits gandrīz neesot mainījies. Tāpat policijas dati liecina, ka noformēto protokolu skaits nepaliek mazāks.

Krapsis gan vērsa uzmanību, ka minētais kopumā neapmierina VP un visu sabiedrību.

VP šodien atklāja jaunu satiksmes drošības kampaņu “Agresīva braukšana atstāj rētas”. Kampaņas laikā vairākās vietās būs redzamas vides reklāmas, kā arī ir sagatavots video materiāls.

Krapsis skaidroja, ka kampaņa domāta gados jauniem autovadītājiem. “Agresīvai braukšanai var likt vienādības zīmi ar pārgalvību un tiesisku nihilismu, jo nevienam nav noslēpums, ka cilvēki ir steidzīgi un bieži vien rodas sajūta, ka satiksmes noteikumi rakstīti kādam citam,” uzsvēra Krapsis.

Policijas pārstāvis vērsa uzmanību, ka likumsargi turpinās izmantot savu arsenālu, lai cīnītos ar rupjiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem. Viens no efektīvākajiem veidiem esot izmantot netrafarētas policijas automašīnas.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris norādīja, ka pērn veikts pētījums apliecinājis – 92% autovadītāju agresīvu braukšanu uzskata par problēmu ceļu satiksmē, bet katram trešajam vadītājam ir kāds draugs vai paziņa, kurš cietis negadījumā, kas saistīts ar agresīvu braukšanu.

Latvijā jau vairākus gadus darbojas pārkāpumu punktu uzskaites sistēma. Ja vadītājam ir sods par agresīvu braukšanu, viņam tiek pieskaitīti seši pārkāpuma uzskaites soda punkti. Ja punktu skaits sasniedz astoņus, tad šim vadītājam jādodas uz psiholoģiskās korekcijas grupām. Pērn šādas grupas apmeklēja 250 cilvēki.

Teteris atzina, ka korekcijas grupas uz autovadītāju uzvedību iedarbojas, taču ne ilgtermiņā. Pēc grupu apmeklēšanas daļa šoferu kādu laiku ievēro satiksmes noteikumus, taču pēc tam atkal pieļauj pārkāpumus, liecina likumsargu novērojumi.