Finanšu ministrija (FM) veidos darba grupu, kas izvērtēs Saeimas opozīcijas deputātu piedāvātos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) segt arī zaudējumus par sadursmēm ar meža dzīvniekiem.
Šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izskatīja grozījumus iepriekš minētajā likumā, kas paredz speciālās militārās tehnikas piekabes kategorijas ieviešanu.
Savukārt opozīcijas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule un Kaspars Ģirģens no partijas “Republika” iesniedza savus grozījumus, piedāvājot izmaiņas OCTA nodrošināto pakalpojumu klāstā. Opozicionāri rosināja likumā noteikt, ka no OCTA tiktu segti arī izdevumi transportlīdzekļa negadījumā, ja avārija radusies sadursmē ar meža dzīvnieku.
Ģirģens skaidroja, ka meža dzīvnieks uzskatāms par valsts īpašumu, tāpēc būtu tikai pareizi, ka gadījumā, ja valsts nespēj sakārtot infrastruktūru, lai autovadītāji izvairītos no šādām avārijām, tā segtu ceļa satiksmes negadījumu radītos zaudējumus.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins izteicās, ka šis esot ļoti diskutabls jautājums, kas iepriekš jau ir skatīts un neatbalstīts. Kā galveno šī piedāvājuma problēmu Abāšins norādīja, ka tā būšot “pilnīga OCTA juridiskās loģikas maiņa”. “OCTA šobrīd sedz un strādā ar īpašnieka vai vadītāja civiltiesisko atbildību, nevis mežacūkas atbildību,” pauda LTAB valdes priekšsēdētājs.
Savukārt “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons aicināja izpētīt šo jautājumu dziļāk, jo runa esot ne tikai par sabojātām mašīnām, bet arī cilvēku dzīvībām.
Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere akcentēja, ka šis ir izšķiršanās jautājums – pastāv iespēja noteikt jaunus izdevumu veidus, kuri tiek segti, taču tam būs ietekme uz garantiju fondu. Viņasprāt, nevajag radīt pārpratumu, šādi pasakot, ka valsts uzņemās atbildību par dzīvniekiem. Drīzāk būtu jāveido sistēmu, kā kompensēt šo caur polišu īpašnieku solidāru mehānismu, tomēr viņa domā, ka šis jautājums iziet ārpus OCTA koncepta. Ministrijas eksperte norādīja, ka tas arī varētu ietekmēt polišu cenas.
Opozicionāri arī piedāvāja likumā noteikt, ka, pārdodot automašīnu, par apdrošināšanu samaksātā summa nepazūd, bet saglabājas kā depozīts nākamajam apdrošināšanas pirkumam vai atlikusī summa tiek izmaksāta klientam. Ģirģens skaidroja, ka bieži vien cilvēki nezina, ka, pārdodot automašīnu, viņi var atgūt daļu samaksātās summas no OCTA, par atlikušo termiņu līdz kuram tā būtu darbojusies.
Zitcere norādīja, ka viņai konceptuālu iebildumu pret šādu ideju nav un viņa atbalsta administratīvā procesa vienkāršošanu, lai iedzīvotāji atgūtu savus līdzekļus, tomēr viņa pievienojās Saeimas Juridiskā biroja bažām, ka priekšlikumam nepieciešami dažādi juridiski precizējumi, lai norma būtu pareizi interpretējama.
Turpretī pret šo priekšlikumu iebilda Abāšins, sakot, ka “negrib atvērt pandoras lādi”, jo teju esot pabeigta direktīva, pateicoties kurai būs nepieciešami plaši labojumi šai likumā. Tāpat šāda veida priekšlikumi neesot izdiskutēti OCTA konsultatīvajā padomē. Viņaprāt, opozicionāru nodoms ir skaidrs un saprotams, tomēr šai gadījumā esot smalki jāapdomā praktiskā realizācija, jo varot gadīties, ka apdrošinātājiem tiek uzlikts neadekvāts slogs.
Budžeta komisijas vadītājs piedāvāja sasaukt darba grupu ar apdrošināšanas ekspertiem, priekšlikumu autoriem un Finanšu ministriju, lai izveidotu sakarīgu priekšlikumu. Ģirģens atbildēja, ka iepriekš saņēmis telefona zvanus no apdrošinātājiem, kuri teikuši, cik nepareizi ir viņa priekšlikumi. Viņaprāt, tas ir politisks lēmums, kuru jāpieņem politiķiem. Viņš sākotnēji aicināja neveidot “daudz diskusijas un paļauties uz savu politisko izšķiršanos”.
Tomēr rezultātā deputāti vienojās, ka Finanšu ministrija izveidos darba grupu, kurā apspriedīsies par Dombrovska, Papules un Ģirģena priekšlikumiem. Plānots, ka izstrādātos priekšlikumus deputāti iesniegs uz trešo, galīgo lasījumu.
Tāpat uz trešo lasījumu gatavos arī labāku redakciju priekšlikumam, kas paredz, ja pēc ceļu satiksmes negadījuma automašīnas tirgus vērtība ir kritusies par vairāk nekā par 30% no transportlīdzekļa tirgus vērtības pirms ceļusatiksmes negadījuma – apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir pienākums piedāvāt ceļusatiksmes negadījumā cietušā transportlīdzekļa īpašniekam, atpirkt avarējušo transportlīdzekli par transportlīdzekļa tirgus vērtību, kāda tā bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.
Vienlaikus Saeimas Budžeta komisija lēma atbalstīt grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā nodošanu izskatīšanai parlamentā otrajā lasījumā.
Foto: pexels.com