Visā Latvijā saistībā ar notikušo 2013.gada 21.novembrī Zolitūdes traģēdiju lielveikalā “Maxima” tika izsludinātas trīs sēru dienas un 25.novembrī plkst.10:00 notika trīs minūtes ilgs klusuma brīdis, lai pieminētu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos. Klusuma brīdis notika arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes (KRB) Liepājas 2.daļā, ko filmēja Kurzemes televīzija[1].
Pēc klusuma brīža žurnāliste uzklausīja Jāņa Seņkāna viedokli par pārdzīvoto traģēdiju, atvadoties no trīs bojā gājušajiem kolēģiem un citiem līdzpilsoņiem. Jānorāda, ka Jānis Seņkāns ir Liepājas 2.daļas vada komandieris – leitnants.
Jānis Seņkāns teica, ka Liepājas ugunsdzēsēji bija gatavi doties palīgā Rīgas kolēģiem. Papildus J.Seņkāns teica, ka ja kaut kas tāds notiktu Liepājā, iespējams „mēs saviem spēkiem nebūtu tam gatavi”, minot problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem. Šie J.Seņkāna izteicieni kļuva par pamatu dienesta disciplinārlietas ierosināšanai pret J.Seņkānu. Netika ņemts vērā, ka tā bija sēru diena, ka tik tikko beidzās 3 minūšu klusuma piemiņas brīdis, ka darbinieki atradās emociju un asaru uzplūduma brīdī.
Turpmāk J.Seņkānam tika piemērots viens no smagākajiem soda mēriem – rājiens. Turklāt, KRB komandieris, pulkvežleitnants Andrejs Beļakovs, parakstot steigā rīkojumu Nr.22-12-1.1/188 par J.Seņkāna sodīšanu, pieļāva dienesta ētikas normu un tiesību aktu pārkāpšanu. Kā norādīts rīkojumā, disciplinārlieta pret J.Seņkānu ierosināta 2013.gada 18.oktobrī ar Iestādes KRB 2013.gada 03.oktobra rīkojumu Nr.22-12-1.1/182. Tātad ar atpakaļejošu datumu. Tādējādi brigādes komandieri neinteresēja noskaidrot faktiskos un tiesiskos lietas apstākļus, bet steidzamā kārtā organizēja represijas gan pret pašu J.Seņkānu, gan pret citiem Iestādes KRB darbiniekiem, lai norādītu, ka prettiesiska rīcība tiks sodīta un lai iebiedētu darbiniekus. Netika pat ņemts vērā, ka J.Seņkāns amatā atrodas tikai pusgadu pēc VUGD beigšanas, ka praktiskā pieredze nav iegūta. Izrunāties ar darbiniekiem, noskaidrot viņu emocionālo stāvokli Andrejs Beļakovs neuzskatīja par vajadzīgu.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) uzskata, ka KRB komandieris, pulkvežleitnants Andrejs Beļakovs nepamatoti organizēja represijas pret J. Seņkānu un citiem darbiniekiem, prettiesiski ierosināja disciplinārlietu ar atpakaļejošu datumu, kas ir acīmredzama rupja ētikas normu ignorēšana, kā arī Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu neievērošana.
Nevar būt ciešama un nedrīkst turpināties prakse, kad par dažāda veida darbinieku izteikumiem tos pakļauj represijām, iebiedēšanai, vajāšanai un sodīšanai. Pirms neilga laika represijas tika veiktas pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, ierosinot dienesta izmeklēšanu, neņemot vērā un ignorējot sabiedrības intereses. Nepamatota darbinieku vajāšana un iebiedēšana pierāda valsts nespēju sakārtot infrastruktūru, normatīvus aktus, ekonomikas izaugsmi, aizvietojot savas aktivitātes ar represīvām metodēm.
LIDA uzskata, ka KRB komandieris Andrejs Beļakovs ar savu neprofesionālu, neētisku, prettiesisku rīcību, nespējot veikt savus amata aprakstā dienesta pienākumus, nodarīja milzīgu kaitējumu VUGD un Iekšlietu ministrijai (IeM), graujot sabiedrības acīs VUGD un IeM reputāciju. A.Beļakova uzvedība, kā pieredzējušajam darbiniekam, kas ieņem augstu amatu, nedrīkst palikt nesodāma. A.Beļakovs nav guvis no Zolitūdes traģēdijas mācību un nav izdarījis secinājumus, ka viens no traģēdijas iemesliem bija noklusēta un slēpta no sabiedrības informācija par iespējamajiem apdraudējumiem veikala darbiniekiem un apmeklētājiem, slēpta cita veida informācija. „Maxima” darbinieki tika iebiedēti ar soda sankcijām no darba devēja puses, ja darbinieki uzdrošinās iestāties arodbiedrībās, uzdrošinās paust viedokli presei. Taču no visa tā A.Beļakovs nav spējis gūt mācību, izdarīt secinājumus un novērst savā darbībā bailes no atklātuma un viedokļu uzklausīšanas, arī tad, ka tos izsaka darbinieki masu saziņas līdzekļos.
A.Beļakovs, parakstot rīkojumu par darbinieka sodīšanu, izrādīja klaju necieņu pret pašu J.Seņkānu, pret citiem darbiniekiem, pret sabiedrību, jo paraksta dokumentus, tos nelasot vai veicot acīmredzamas prettiesiskas darbības ar atpakaļejošu datumu. Sabiedrība vairs nevar uzticēties amatpersonai, kas pieņem lēmumus, nelasot to saturu, kas ir vienaldzīga pret saviem dienesta pienākumiem. Tādējādi nav garantijas, ka arī citos gadījumos A.Beļakovs nav uzlicis savu parakstu uz dokumentiem, kur tas nebija pieļaujams vai ar atpakaļejošu datumu. Tas rada bažas par turpmāko drošību Kurzemes reģionā, par KRB spējām veikt uzdotos pienākumus.
Kaitējums, kas praktiski nav nodarīts ar J.Senkāna izteicieniem Kurzemes TV, nav salīdzināms ar kaitējuma smagumu, ko nodarījis sabiedrības interesēm ar savām prettiesiskām, neētiskām darbībām KRB komandieris Andrejs Beļakovs, graujot visas iekšlietu sistēmas prestižu. LIDA uzskata, ka ir pamats dienesta izmeklēšanas ierosināšanai par Andrejs Beļakova prettiesisku un neētisku darbību, kā arī iespējams viņa darbībā var būt saskatāmi Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes.
Iekšlietu ministrijai un ministram R.Kozlovskim jāpārskata izdotos rīkojumus, noteikumus, kas aizliedz darbiniekiem kontaktēties ar presi un paust savus uzskatus, ja to neierobežo Kriminālprocess vai kāds cits likums. Šāda negatīva prakse bremzē demokrātijas attīstību valstī, noved pie tā, ka problēmas netiek savlaicīgi atpazītas un novērstas, veicina negodīgu amatpersonu noziedzīgu rīcību. To pierādīja Zolitūdes traģēdija.
LIDA ne reizi vien norādīja, ka arodbiedrības mērķis palīdzēt iestāžu vadībai, atklāt disciplīna pārkāpumus darbinieku vidū, apzināt pārkāpuma cēloņus un to novēršana. Ja tas netiek darīts, nav iespējams panākt disciplīnas uzlabošanu un pārkāpumi turpināsies, neraugoties ar represijām vai citām bargām sankcijām, lai iebiedētu citus darbiniekus. LIDA norāda, ka pēdējā laikā ir aizmirsts par darbinieku profesionālo, morālo, tiesisko izglītošanu un audzināšanu.
