Apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA) apkopotā statistika par pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem, kuros cietuši velobraucēji, liecina, ka šosezon, salīdzinot ar pērno gadu, būtiski – par 42 % – palielinājies velobraucēju gūto traumu skaits.
To ietekmējis ne tikai velosatiksmes intensitātes pieaugums, bet arī karstie laikapstākļi, kuru ietekmē nereti velobraucēji zaudē koncentrēšanos un cieš negadījumos. Apkopojot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus pēc gūto traumu veida, BTA secinājusi, ka visvairāk šosezon velobraucēji guvuši roku, plaukstu un atslēgas kaulu lūzumus.
Aptuvenie aprēķini liecina, ka ik gadu Latvijā par 10 % pieaug velobraucēju skaits, kā rezultātā velosatiksme kļūst aizvien intensīvāka. Pēdējos gados daudziem iedzīvotājiem braukšana ar velosipēdu ir kļuvusi ne tikai par brīvā laika vaļasprieku, bet arī par pārvietošanās līdzekli ikdienā.
Diemžēl teju katru dienu kāds no velobraucējiem cieš ceļu satiksmes negadījumā vai gūst traumu, krītot no velosipēda. Saskaņā ar CSDD mājaslapā pieejamo informāciju šī gada sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cietuši jau 200 velobraucēji, tai skaitā, pieci velobraucēji gājuši bojā.
Apkopojot pērnā gada aktīvās velosezonas laikā (no maija līdz septembrim) un šogad pieteiktos apdrošināšanas gadījumus, kuros cietuši velobraucēji, BTA secinājusi, ka šogad ievērojami – par 42 % – pieaudzis velobraucēju gūto traumu skaits. Turklāt šogad velosezona vēl nav beigusies, tādējādi var prognozēt, ka gūto traumu skaita pieaugums būs vēl lielāks.
Šosezon traumu gūšanas risku veicina ne tikai velosatiksmes intensitātes pieaugums, bet arī karstie laikapstākļi. Nereti karsto laikapstākļu ietekmē velobraucēji zaudē koncentrēšanos, kā rezultātā notiek sadursmes ar gājējiem, citiem velobraucējiem vai arī, strauji bremzējot un nespējot izvairīties no šķēršļiem, velobraucēji krīt no velosipēdiem un gūst traumas.
Apkopojot pieteiktos apdrošināšanas gadījumus pēc velobraucēju gūto traumu veida, BTA secinājusi, ka šī gada velosezonā pieaudzis tieši smagākas pakāpes traumu skaits. Ir gadījumi, kad kritiena rezultātā velosipēdists gūst tikai nobrāzumus un sasitumus, tomēr arvien biežāk velobraucēju gūtās traumas ir dažādi lūzumi. Ja pērn tikai katrs trešais apdrošināšanas gadījuma pieteikums par traumu, ko guvis velobraucējs, bija par ķermeņa daļas lūzumu, tad šogad jau katrs otrais no velobraucējiem saņemtais atlīdzības pieteikums ir par ķermeņa daļu lūzumiem. Visbiežākās šosezon velobraucēju gūtās traumas ir roku, plaukstu un atslēgas kaulu lūzumi.
Katrīna Radzinska, apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE Personu apdrošināšanas departamenta direktore: „Pieaugot velosatiksmes intensitātei, kā arī karsto laikapstākļu ietekmē velobraucējiem ievērojami palielinās risks ciest negadījumā un gūt traumas. Lai velobraucēji izvairītos vai vismaz daļēji pasargātu sevi no traumām, pirmkārt, velobraucējiem pašiem jābūt uzmanīgākiem un jābrauc tādā ātrumā, lai brīdī, kad pēkšņi uz ceļa, tai skaitā, uz speciāli velobraucējiem iezīmētās velojoslas, parādās šķērslis, velobraucējs spētu nobremzēt, izvairoties no kritiena. Pakāpeniski tiek sakārtota arī pilsētas infrastruktūra, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku velobraucēju pārvietošanos, tomēr vēl daudzviet satiksme velobraucējiem nav droša. Tāpēc velobraucējiem rūpīgi būtu jāizvērtē, kuros ceļa posmos un kādā laikā drošāk ir pārvietoties pa ielas braucamo daļu, bet kuros posmos pa gājēju ietvēm, jo ir gadījumi, kad velobraucēji cieš ceļu satiksmes negadījumos savas pārgalvības rezultātā, proti, velobraucēji gūst traumas, intensīvas satiksmes laikā braucot pa ielas braucamo daļu un pārgalvīgi mainot braukšanas joslas.”
Radzinska uzsver, ka nereti velobraucēji, kuri guvuši smagas traumas, nav lietojuši nekādus velobraucējiem paredzētos aizsarglīdzekļus: “Velobraucējiem paredzēto aizsarglīdzekļu – ķiveres, ceļgalu un elkoņu aizsargu, un cimdu lietošana, var pasargāt no smagām traumām, tāpēc es noteikti aicinātu lietot aizsarglīdzekļus, jo īpaši vecākiem būtu jāseko līdzi, lai tos lietotu bērni, pārvietojoties ar velosipēdiem. Savukārt, lai pasargātu sevi no neparedzētiem finansiāliem izdevumiem, kas velobraucējiem varētu rasties gan gūto traumu rezultātā, gan sabojājot savu velosipēdu, kā arī nodarot zaudējumus kādam citam cilvēkam, daudzi velobraucēji bieži vien neaizdomājas un neizmanto apdrošināšanas iespējas. Ņemot vērā arvien pieaugošos riskus, kas ikdienā var skart velobraucējus.”
BTA šogad ir izstrādājusi arī kompleksu apdrošināšanas pakalpojumu velobraucējiem – “BTA Velopolisi”, kas nodrošina ne tikai medicīnisko izdevumu segšanu gūto traumu gadījumā, bet arī kompensācijas izmaksu par gūtajām traumām atkarībā no to smaguma, atlīdzības izmaksu par zaudējumiem sakarā ar velosipēda bojājumiem vai pilnīgu bojāeju, kā arī sedz zaudējumus, kurus velosipēdists radījis citiem cilvēkiem, piemēram, gājējiem vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tai skaitā, velobraucējiem un autovadītājiem.
Lielākā šosezon izmaksātā atlīdzība par negadījumu, kurā cietis velobraucējs – 445 eiro
Gūstot traumu, apdrošinātajai personai var tikt atlīdzināti gan ārstēšanās izdevumi, tai skaitā, ārsta nozīmēto nepieciešamo medikamentu iegādes izdevumi, ārstniecisko procedūru izdevumi, gan arī izmaksāta kompensācija atkarībā no gūtās traumas smaguma pakāpes. Jāatzīmē, ka smagu traumu gadījumā ārstēšanās izdevumi var būt ievērojami – vairāku simtu eiro apmērā.
Šosezon nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielāko atlīdzību par velobraucēja gūto traumu – 445 eiro – BTA izmaksāja 2014. gada jūlijā par negadījumu, kas notika Ropažu novadā, kad krītot no velosipēda, velobraucējs guva kreisās kājas apakšstilba lūzumu. BTA atlīdzināja gan izdevumus par ārstēšanos slimnīcā, gan arī izmaksāja kompensāciju par gūto traumu.
Foto: mentorpl.org