Apdrošināšanas sabiedrība „BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA), veicot velobraucēju aptauju, noskaidrojusi, ka 27 % velobraucēju nav nedz autovadītāja, nedz velobraucēja apliecības. Nepietiekamas ceļu satiksmes noteikumu zināšanas nereti ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cieš gan velobraucēji, gan gājēji.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā trešā daļa aptaujāto velobraucēju vismaz vienu reizi guvuši traumu, braucot ar velosipēdu. Neraugoties uz arvien pieaugošo velosipēdu zādzību skaitu, aptaujas rezultāti liecina, ka velobraucēji nepietiekami rūpējas par savu braucamrīku drošību.
Velobraucēju skaits Latvijā ik gadu pieaug, arī pilsētu infrastruktūra pakāpeniski tiek pielāgota velobraukšanai. Tomēr statistikas dati liecina, ka pieaug arī velobraucēju gūto traumu skaits, kā arī negadījumu skaits, kuros cieš velobraucēji. BTA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka daudzi velobraucēji tomēr ir neapzinīgi ceļu satiksmes dalībnieki, proti, neraugoties uz to, ka vairums respondentu bija norādījuši, ka ar velosipēdu brauc salīdzinoši bieži un regulāri, gandrīz trešdaļai jeb 27 % velobraucēju nav nedz autovadītāja, nedz velobraucēja apliecības.
Ne tikai nepietiekamas ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī pašu velobraucēju rīcība uz ceļa var būt iemesls negadījumiem. Kā atzīst paši velobraucēji, TOP 3 iemesli ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cieš velobraucēji, ir pašu pārgalvība un pārdrošība, braukšana ar velosipēdu alkohola reibumā, kā arī velobraucēju ceļu satiksmes noteikumu neievērošana.
Saskaņā ar BTA veiktās aptaujas rezultātiem, 36 % velobraucēju vismaz vienu reizi guvuši kādu traumu, braucot ar velosipēdu, bet 13 % respondentu traumas guvuši vairākkārtīgi. TOP 3 velobraucēju biežāk gūtās traumas ir sasitumi, nobrāzumi un smadzeņu satricinājumi.
Ikdienā pārvietojoties ar velosipēdu, ir būtiski regulāri sekot līdzi velosipēda tehniskajam stāvoklim. Diemžēl liela daļa velobraucēju sava velosipēda tehnisko apkopi veic neregulāri, proti, 17 % aptaujas respondentu atzina, ka velosipēda tehnisko apkopi veic retāk nekā reizi gadā.
Neraugoties uz sociālām kampaņām un izglītojošiem pasākumiem, kuros gan gājēju, gan velobraucēju uzmanība vērsta apstāklim, ka autobraucēji diennakts tumšajā laikā velobraucēju un gājēju nevar pamanīt, ja apģērbam nav gaismu atstarojošu elementu vai nav uzvilkta gaismu atstarojoša veste, puse no velobraucējiem, kuri atzina, ka mēdz braukt ar velosipēdu diennakts tumšajā laikā, norādīja, ka nevelk gaismu atstarojušu vesti.
Pieaugot velobraucēju skaitam, velosipēdi kļūst arvien iekārojamāki objekti zagļiem. Lai pasargātu savu velosipēdu no garnadžiem, pirmkārt, pašiem velobraucējiem jāpievērš lielāka uzmanība sava velosipēda drošībai, jo, kā liecina BTA veiktās aptaujas rezultāti, daudzi velobraucēji tomēr nepietiekami rūpējas par saviem velosipēdiem. Lai gan katram piektajam aptaujātajam velobraucējam ir bijis nozagts velosipēds, 82 % velobraucēju atzinuši, ka nav reģistrējuši savu velosipēdu brīvprātīgajā CSDD reģistrā, bet 31 % aptaujāto izvēlas nedrošus velosaslēdzējus.
Iveta Rijniece, apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore: „Vērtējot aptaujas rezultātus, sarūgtina fakts, ka ļoti daudziem velobraucējiem nav nedz autovadītāja, nedz velobraucēja apliecības. Tas varētu liecināt, ka daļa velobraucēju neuztver pārvietošanos ar velosipēdu par nopietnu dalību satiksmē. Tomēr paši velobraucēji apzinās, ka nereti pārgalvība un pārdrošība ir ceļu satiksmes negadījumu iemesls.”
“Velobraukšanas kultūra Latvijā vēl tikai attīstās, tāpēc ceram, ka velobraucēji, rūpējoties par savu drošību, lielāku uzmanība pievērsīs ceļu satiksmes noteikumu apgūšanai un ievērošanai, kā arī, mācoties no savām un citu kļūdām, vairāk rūpēsies arī par savu velosipēdu drošību, izvēloties drošākus velosaslēdzējus un reģistrējot velosipēdus brīvprātīgajā CSDD reģistrā! Mūsu pieredze liecina, ka velobraucēji bieži vien neaizdomājas un neizmanto apdrošināšanas iespējas, lai pasargātu sevi no neparedzētiem finansiāliem izdevumiem, kas viņiem varētu rasties, iekļūstot negadījumā vai kļūstot par garnadžu upuri. Par apdrošināšanas iespējām vairums velobraucēju sāk interesēties tikai tad, kad par ārstēšanos pēc gūtās traumas ir nācies samaksāt ievērojamu naudas summu vai arī brīdī, kad nozagts vēl nesen pirktais velosipēds,” izsakās Rijniece.
Ņemot vērā arvien pieaugošos riskus, kas ikdienā var skart velobraucējus, BTA šī gada jūlijā izstrādāja kompleksu apdrošināšanas pakalpojumu velobraucējiem – „BTA Velopolisi”. „BTA Velopolise” nodrošina ne tikai medicīnisko izdevumu segšanu gūto traumu gadījumā, bet arī kompensācijas izmaksu par gūtajām traumām atkarībā no to smaguma, atlīdzības izmaksu par zaudējumiem sakarā ar velosipēda bojājumiem vai pilnīgu bojāeju, kā arī sedz zaudējumus, kurus velosipēdists radījis citiem cilvēkiem, piemēram, gājējiem vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tai skaitā, velobraucējiem un autovadītājiem.
BTA velobraucēju interneta aptauju veica 2014. gada augustā, un tajā piedalījās 472 respondenti. Aptaujas respondentu vidējais vecums ir 33,2 gadi.
Foto: Publicitātes foto