Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka Saskaņotais paziņojums (SP) ir ieguvis stabilas pozīcijas, fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Tomēr vēl joprojām autovadītāji, aizpildot SP, pieļauj kļūdas, kuras var sarežģīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procedūru. Tāpēc, lai palīdzētu autovadītājiem vieglāk orientēties SP aizpildīšanas noteikumos, LTAB ir izveidojis informatīvu sižetu, kurā tiek skaidrots, kā pareizi aizpildīt SP, lai nerastos sarežģījumi un apdrošinātājs varētu izvērtēt CSNg apstākļus un pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.
Foto: iAuto
LTAB dati liecina, ka 2014.gada 9 mēnešos kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās sastādīja 23 011, no kuriem vairāk kā 63 % ir reģistrēti uz SP bāzes.
„Saskaņotā paziņojuma izmantošanas popularitāte ir joprojām augsta, tomēr CSNg skaits, kuri fiksēti ar SP starpniecību, būtiski vairs nemainās. SP izmantošanas īpatsvars nedaudz svārstās, tomēr kopumā tas ir stabilizējies un paliek gandrīz nemainīgs. To apliecina arī pēdējo gadu statistika par 9 mēnešiem, kad uz SP bāzes reģistrēto gadījumu īpatsvars robežojas no 63 % – 64%. Par pamatu tam, ka strauji vairs nepieaug to autovadītāju skaits, kuri CSNg apstākļu fiksēšanai izmanto SP, ir kalpojis fakts, ka ne visos gadījumos var izmantot SP. Tomēr neraugoties uz to, ka SP izmantošanā Latvijas autovadītājiem ir jau 10 gadu ilga pieredze, diemžēl vēl joprojām tiek pielaistas būtiskas kļūdas šī dokumenta aizpildīšanā, kas var apgrūtināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksu procedūru”, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
LTAB norāda, ka autovadītāji ļoti bieži aizmirst, ka Saskaņotais paziņojums ir primārais dokuments, pēc kā tiks noteikta katra autovadītāja atbildības pakāpe par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt visi pārējie dokumenti, kā liecības, iesniegumi, tiks analizēti pakārtotā secībā. Tāpat autovadītāji neņem vērā, ka arī vainīgajai pusei ir jāiesniedz savs SP eksemplārs, pretējā gadījumā, OCTA likums paredz, ka apdrošinātājam ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret avārijas izraisītāju.
„Skaidrs, ka SP ir ērts veids, kā fiksēt CSNg apstākļus. Tomēr jāņem vērā, ka tas ir dokuments, uz kura pamata tiek pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzību, tādēļ, lai arī pēc avārijas pastiprināta stresa apstākļos transportlīdzekļu vadītājiem var būt apgrūtinoši ievērot visas nianses SP noformēšanā, tas ir jāaizpilda rūpīgi, un pēc aizpildīšanas vēlreiz jāpārbauda dokumentā norādītā informācija. Iekļūšana CSNg jau tāpat sagādā raizes, tāpēc, lai neradītu tālākas problemātiskas situācijas un sarežģījumus saistībā ar atlīdzības saņemšanu gan no finansiālā aspekta, gan atlīdzību izmaksas termiņa ziņā, būtu vēlams iepazīties ar SP aizpildīšanas instrukciju jau laikus. Tāpēc, lai vieglāk būtu izprast galvenos SP aizpildīšanas kritērijus, tika radīta video pamācība, kas tos detalizēti izskaidro un vizuāli arī atspoguļo. Ceram, ka šī video instrukcija kalpos, kā palīgs ikvienam autovadītājam”, skaidro Juris Stengrevics.
Saskaņotā paziņojuma eksemplāru ikviens autovadītājs var saņemt pie sava apdrošinātāja.