Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēmusi Eiropas Savienības (ES) Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Rīcības plānā ir izklāstīts integrēts redzējums 2050.gadam – pasaule, kurā piesārņojums samazināts līdz līmenim, kas vairs nekaitē ne cilvēka veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām, – un ceļvedis, kā to panākt. Plāns sasaista visas attiecīgās ES piesārņojuma apkarošanas un novēršanas rīcībpolitikas, īpašu uzsvaru liekot uz to, kā piesārņojuma problēmu risināt ar digitāliem līdzekļiem. Ir paredzēts izskatīt attiecīgos ES tiesību aktus, lai noskaidrotu, kādus aspektus ES tiesību akti vēl neaptver un kādos gadījumos šo juridisko saistību izpildei ir vajadzīga labāka īstenošana.
Lai ES virzītu uz 2050.gada mērķi panākt veselīgu planētu veseliem cilvēkiem, rīcības plānā ir noteikti svarīgi 2030.gada mērķrādītāji piesārņojuma samazināšanai tā rašanās vietā, proti: uzlabot gaisa kvalitāti tā, lai par 55% samazinātu to priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, ko izraisa gaisa piesārņojums, uzlabot ūdens kvalitāti, par 50% samazinot atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30% – mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē.
Tāpat plānots uzlabot augsnes kvalitāti, par 50% samazinot barības vielu zudumus un ķīmisko pesticīdu izmantojumu, kā arī panākt, ka par 25% sarūk to ES ekosistēmu daudzums, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību. EK ar jauno rīcības plānu vēlas panākt arī to, ka par 30% mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis, un ievērojami samazināt atkritumu rašanos, par 50% – sadzīves atkritumu atliku daudzumu.
Plānā ir pieteiktas vairākas pamatiniciatīvas un pasākumi, kas paredz, piemēram, gaisa kvalitātes standartus tuvāk pieskaņot jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, izskatīt ūdens kvalitātes standartus, mazināt augsnes piesārņojumu un veicināt atjaunošanu, izskatīt lielāko daļu ES tiesību aktu atkritumu jomā, lai tos pielāgotu tīras un apritīgas ekonomikas principiem, kā arī virzīties uz to, lai ražošanā un patēriņā radies piesārņojums sasniegtu nulli.
Lai veicinātu nulles piesārņojumu it visos reģionos, EK paredzējusi nākt klajā ar ES reģionu zaļā snieguma rezultātu pārskatu, mazināt nevienlīdzību veselības jomā, cenšoties labot to, ka neproporcionāli liels veselības kaitējuma slogs pašlaik gulstas uz vismazāk aizsargātajiem, mazināt ES ārējā piesārņojuma pēdu, ierobežojot tādu produktu un atkritumu eksportu uz trešajām valstīm, kuriem ir kaitīga un toksiska ietekme.
Tāpat paredzēts ieviest “dzīvās laboratorijas” zaļu digitālo risinājumu un vieda nulles piesārņojuma risinājumu meklēšanai, konsolidēt ES nulles piesārņojuma zināšanu centrus un ieinteresētās personas pulcēt Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformā un kopā ar vides iestādēm un citām iestādēm stingrāk gādāt par nulles piesārņojuma realizēšanu.
EK atzīmēja, ka līdz ar pagājušajā gada Ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju šis rīcības plāns ES nulles piesārņojuma ieceri, ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi, realizē konkrētā rīcībā. Tas iet roku rokā ar ES klimatneitralitātes, veselības, biodaudzveidības un resursefektivitātes mērķiem un izvērš iniciatīvas enerģētikas, rūpniecības, mobilitātes, pārtikas, aprites ekonomikas un lauksaimniecības jomā.
Pēc EK paustā, piesārņojums ir lielākais daudzu garīgu un fizisku slimību un priekšlaicīgas nāves vidiskais cēlonis, jo īpaši bērniem, cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām un veciem cilvēkiem. Cilvēki, kas dzīvo mazāk attīstītos apgabalos, bieži vien dzīvo netālu no kontaminētām vietām vai rajonos, kur ir ļoti liela satiksmes plūsma. No toksikantiem brīva vide ir arī biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikums, jo piesārņojums ir viens no galvenajiem biodaudzveidības izzušanas cēloņiem. Tas samazina ekosistēmu spēju nodrošināt tādus pakalpojumus kā oglekļa sekvestrēšana un gaisa un ūdens dekontaminēšana.
ES jau izvirzījusi daudzus mērķrādītājus, kas saistīti ar piesārņojumu. Spēkā esošajos tiesību aktos par gaisu, ūdeni, jūru un troksni ir noteikti vides kvalitātes mērķi, un daudzi tiesību akti reglamentē piesārņojuma avotus. Turklāt, lai izdotos sasniegt izvirzītos biodaudzveidības mērķus, EK vairākus visaptverošus barības vielu zudumu un pesticīdu samazināšanas mērķrādītājus izvirzījusi stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.
Foto: iAuto.lv