Izejvielas, piemēram, kobalts, litijs un grafīts, ir būtiskas sastāvdaļas elektromobiļu akumulatoru ražošanā. Taču šo izejvielu krājumi varētu beigties ātrāk, nekā gaidīts.
Bijusī Vācijas Zaļās partijas līdere un pašreizējā ārlietu ministre Annalēna Bērboka jau reiz izteica pārliecību, ka ar elektromobiļu akumulatoru izejmateriāliem nebūs tik vienkārši. Pašreizējais Instituts der deutschen Wirtschaft (IW) pētījums apstiprina, ka ministres teiktajam ir pamats, raksta Focus.de.
IW uzskata, ka piegādes drošība rūpniecībai ar vairāk nekā 20 svarīgām izejvielām ir „ļoti kritiska”. Šo izejvielu skaitā ir kobalts, litijs un grafīts, kas ir svarīgas sastāvdaļas elektroautomobiļu akumulatoriem, bet platīns, irīdijs un niķelis varētu kļūt par ūdeņraža auto ražošanas Ahilleja papēdi, apdraudot iecerēto pāreju uz jauniem enerģijas izmantošanas veidiem, kas „neizdosies bez ūdeņraža”, brīdinājis IW vadītājs Karls Lihtblaus.
36 miljoniem jaunu e-auto 2030. gadā būtu nepieciešami 1300 gigavati akumulatora jaudas. Taču zināmās kobalta rezerves pietiktu tikai 11 gadiem, ja ņem vērā šodien prognozēto pieprasījumu. Tas gan nav iemesls panikai, “bet brīdinājuma signāls, ka mums kaut kas jādara visos līmeņos,” uzsvēris Lihtblaus. Zinātne strādā pie bezkobalta akumulatoriem un “nevajadzētu par zemu novērtēt tehnisko progresu, taču mēs nedrīkstam zaudēt uzmanību.”
Bavārijas ekonomikas asociācija (vbw), kas pasūtīja pētījumu, aicināja veicināt izejvielu partnerības ar citām valstīm ārpolitikas un attīstības palīdzības jomā. Tas ir svarīgi, jo atsevišķu valstu industriālā politika vai nestabilie politiskie apstākļi „veicina izejvielu piegādes riskus mūsu ekonomikai”, sacīja vbw izpilddirektors Bertrams Brosards. Daudzi metāli vai minerāli ir atrodami tikai dažās valstīs ārpus Eiropas. Ķīnai un citām jaunattīstības valstīm ir nepieciešams daudz izejvielu, tādēļ pieprasījums un konkurence tikai palielināsies.
Lai samazinātu atkarību, ekonomikai jāliek lielāks uzsvars uz pārstrādājamiem materiāliem. Ekonomika sagaida no federālās valdības “ilgtspējīgu slēgtā cikla aprites ekonomikas stratēģiju”, sacīja Brosards. Ar pētniecību būtu jāveicina resursu efektivitāte un aizstāšana.
Pat pašreizējais izejvielu trūkums un cenu pieaugums izraisīja ražošanas apstāšanos: “Pieprasījumu nevar apmierināt, lai gan pasūtījumu saraksti ir pilni,” sacīja Brosards. Uzticama un izdevīga izejvielu iegāde steidzami jāiekļauj ārpolitikas un ražošanas uzņēmumu dienaskārtībā.