E-mobilitāte: ražotāji varētu saražot lētāk, taču izvēlas lielāku peļņu nesošo SUV segmentu

Jaunākais pētījums, kas veikts Eiropā liecina, ka elektrisko automašīnu ražotāji Eiropā varētu gūt peļņu arī segmentā, kur cenas grozās ap 25 000 eiro, taču tā vietā tiek ražoti elektriskie krosoveri, kas ļauj gūt vēl lielākus ienākumus.

Automašīnu ražotāji var pārdot mazākus Eiropā ražotus elektromobiļus par 25 000 eiro un tik un tā gūt peļņu – tāds ir Eiropas transporta organizāciju jumta organizācijas Transport & Environment (T&E) jaunākās analīzes rezultāts. Saskaņā ar pētījumu, ražošanas izmaksu un akumulatoru cenu kritums varētu ļaut līdz 2025. gadam elektrificēt tā dēvētā B segmenta transportlīdzekļus masu tirgum.

Tas nepieciešams, lai mobilitātes pāreja būtu sociāli pieņemama, taču, ne mazāk būtisks faktors ir arī izaicinājumi, ko rada Ķīnas uzņēmumi, kas arvien kuplākā skaitā iespiežas Eiropas tirgū.

Analītiķi prognozē, ka 2025. gadā Eiropas autoražotāji var gūt 4 procentu peļņas normu no Eiropā ražota neliela elektromobiļa. Tomēr tas tika balstīts uz scenāriju ar “labvēlīgiem tirgus apstākļiem”. Šajā scenārijā akumulatoru izmaksas samazinās līdz 100 USD par kWh, saskaņā ar BloombergNEF un citu analītiķu firmu prognozēm. Analīzē tiek ņemti vērā arī turpmāki tiešo izmaksu samazinājumi. Iedomātajam B segmenta transportlīdzeklim būtu 40 kWh LFP akumulators un darbības rādiuss no 250 līdz 300 kilometriem. Pēc “mazāk labvēlīgu tirgus apstākļu” scenārija 2025. gadā tāds pats transportlīdzeklis joprojām maksātu ap 28 000 eiro, bet scenārijā ar “nelabvēlīgākajiem tirgus apstākļiem” mazais elektromobilis maksātu ap 31 000 eiro. Salīdzinājumam: 2019. gadā tāds pats transportlīdzeklis būtu maksājis aptuveni 38 000 eiro.

Tomēr, saskaņā ar T&E datiem, seši lielākie Eiropas autoražotāji (BMW, Mercedes, Renault, Stellantis, Volvo Cars and Volkswagen.) ir atteikušies vai atlikuši savus plānus par maziem, pieņemamiem elektromobiļiem, lai palielinātu peļņas normu. Tā pieauga daudz ātrāk nekā inflācija: no 2019. līdz 2022. gadam tīrā peļņa uz vienu transportlīdzekli, ņemot vērā inflāciju, pieauga no 40 līdz 1920 eiro līdz pašreizējam 510 eiro līdz 8940 eiro, liecina ziņojums. To padarīja iespējamu ienesīgāku elektrisko SUV pārdošana, kas šobrīd veido vairāk nekā pusi (53 procentus) no visiem Eiropā pārdotajiem transportlīdzekļiem. Elektriskie apvidus automobiļi, kuru ražošanai un apkopei izmanto vairāk elektroenerģijas un izejvielu, 2022. gadā veidoja 51 procentu no elektromobiļu pārdošanas apjoma.

Tāpēc T&E aicina likumdevējus radīt apstākļus, lai autoražotāji varētu dot priekšroku maziem elektromobiļiem, jo ​​tie ir labvēlīgāki videi, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un Eiropas autobūves konkurētspējai. Asociācija aicināja izstrādāt vienotu stratēģiju ar noteikumiem par elektromobiļu efektivitāti ES līmenī, kā arī transportlīdzekļu nodokļiem un subsīdijām valsts līmenī, pamatojoties uz elektromobiļu svaru. Vietējā līmenī lielāka maksa par stāvēšanu būtu jāiekasē arī smagākajām automašīnām, prasa asociācija.

Tas daļēji sasaucas ar Eiropas Savienības Zaļo partijas izvirzītajiem priekšlikumiem, kuru skaitā bija arī prasība apvidus automašīnām un SUV ieviest atsevišķu atļauju un tiesības, tā sauktās „B+”, kas būtu nepieciešamas, ja īpašnieks vēlas vadīt transportlīdzekli, kura masa pārsniedz 1800 kg.

B segmenta elektroautomobilis Fiat 600e – cena aptuveni 36 500 eiro

Foto: iAutolv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.