Mazie pilsētas krosoveri ir samērā jauns autotirgus segments, kas sāka attīstīties tikai 2010. gadā ar “Nissan” drosmīgā, tobrīd pat nedaudz šokējošā modeļa “Juke” parādīšanos. Atšķirībā no citiem automašīnu segmentiem, mazie krosoveri pat Eiropas dziļākās ekonomiskās krīzes laikā izrādījās vienīgais augošais autotirgus segments. Vēl 2008. gadā tika pārdoti 130 tūkstoši šādu automobiļu, bet piecus gadus vēlāk realizācija bija palielinājusies vairāk nekā divas reizes — 264 000 vienību.
Mazo pilsētas krosoveru galvenie trumpji ir augstāks klīrenss un nedaudz lielāki riteņi, kas īpaši noderīgi uz mūsu nelīdzenajiem ceļiem. Arī augstāka sēdpozīcija un “džipiskais” izskats šādiem braucamrīkiem piešķir zināmu “krutuma” piešprici, bet to īpašniekiem — papildu pašapziņu. Sen zināms, ka ne jau izcilas apvidus spējas ir noteicošais arguments, kādēļ lietotāji izvēlas šādus auto. Tos visbiežāk pērk modifikācijā ar priekšpiedziņu. Pragmatiski autoražotāji tāpēc nemaz neapgrūtina sevi ar “pilnpiedziņas problēmu”. Un šādi spēkrati mūsdienās daudzviet tiek klasificēti savdabīgā apakšklasē, kam izgudrots speciāls nosaukums “urban allroader” — pilsētas visceļu automobiļi. Grūti iedomāties, kādus “visceļus” tie meklēs Parīzē, Berlīnē vai Londonā, bet pie mums, Rīgā, ziemā uzsniegot pirmajam sniegam, tie savu eksistenci attaisnos katru dienu, tiklīdz braukšanas maršruts aizvedīs nost no lielajām satiksmes maģistrālēm uz mazajām ieliņām, pa kurām nekursē sabiedriskais transports.
Franči kādu laiku augstprātīgi, taču ar zināmu skaudību vēroja kā popularitātes augļus bauda “Nissan” mazais šķelmis “Juke”. Un tad 2011. gada Ženēvas autoizstādē “Renault” prezentēja dizainera Lorensa van den Akera veidotu iespaidīgu futūristiska izskata konceptauto ar nosaukumu “Captur”. Daudzi noticēja, ka sērijveidā ražotais krosovers būs vēl agresīvāks par “Juke”, jo frančiem taču itin bieži ir padevušies atraktīvi automobiļi. Kad 2013. gada pavasarī Ženēvas autošovā pasaule pirmo reizi ieraudzīja sērijveida modeli, no koncepta efektīgās ārienes visai maz bija palicis pāri… Nevar teikt, ka “Captur” būtu pilnīgi pazaudējis Van den Akera domas lidojumu, taču ģimenes auto statusa nosacījumi prasījuši savu tiesu. Vizuālās atraktivitātes ziņā “Juke” pārspēt nav izdevies, taču “Renault” modelis ir praktiskāks par japāņu brālēnu. Radošā brīvība, kas tika ļauta “Renault” dizaineriem, tomēr izpaužas “Captur” tēlā – plūstošās līnijas izceļ tā dinamiskās virsbūves proporcijas, savukārt lielā diametra riteņi, ievērojamais klīrenss un uz priekšpusi izvirzītais horizontālais vējstikls veido savdabīgu kompaktvena (MPV), apvidus auto (SUV) un supermini hečbeka sajaukumu. “Renault” apgalvo, ka “Captur” iemiesotas visu šo auto tipu labākās īpašības: krosovera raksturs, minivena ietilpība un kompakta hečbeka dinamika.
Tikai 2013. gada pavasarī beidzot “Renault” iecirta zobus tik vilinošajā krosoveru pīrāgā, taču tad jau pīrāga dalītāju bija saradies vesels bars. Tomēr “Renault” mazais pilsētas krosovers, attaisnojot savu nosaukumu (angļu vārds “captur” – iegūt, sagrābt, iekarot), spēja sagrābt un izraut konkurentiem no zobiem ievērojamu Eiropas tirgus pīrāga daļu, jau pirmajā gadā kļūstot par trešo pārdotāko mazo krosoveru. “Renault Captur” ieguva Francijas autopreses asociācijas “Gada auto” balvu “Voiture de l’Année 2013”, kā arī “What Car?” vērtējumā tika atzīts par 2014.gada labāko mazo SUV (Sport utility vehicle).
Kopš 2016.gada Krievijas tirgū (kopš 2017.gada – arī Brazīlijā un Indijā) tiek piedāvāts nedaudz lielāks auto ar nosaukumu “Renault Kaptur”, kas ir veidots nevis uz “Clio”, bet uz “Duster” bāzes, un ir pieejams arī pilnpiedziņas versijā, bet vizuāli izskatās gandrīz tāds pats kā Eiropas “Renault Captur”. Tikmēr vecajā kontinentā mazais “Captur” turpināja savu veiksmes stāstu. 2016.gadā Eiropā tika pārdoti 215 670 “Captur” automobiļi, no tiem 600 pārdoti pie mums Baltijā. Lai gan iepriekšējā gadā Eiropā “Captur” joprojām bija līderis B klases SUV segmentā, 2017.gadā “Renault” izlēma modeli atjaunot. Un pareizi darīja, jo pēdējā gada laikā tirgū parādījušies jauni, spēcīgi tiešie konkurenti “Seat Arona”, “Hyundai Kona” un “Citroen C3 Aircross”.
Uzreiz jāteic, ka “Renault” gandrīz neskartu saglabājuši auto dizainu, ko pircēji atzinīgi novērtē. Tomēr “Captur” izskatam jaunu, agrāk nebijušu prestiža dimensiju piešķir jaunie C formas LED dienasgaismas lukturi priekšējā bamperī, kā arī jauni aizmugures lukturi ar LED joslām. Izmainīta arī priekšējā režģa faktūra, bet izteiktus apvidus stila akcentus piešķir alumīnija aizsargpannu imitācija bamperu apakšmalā. Salonā izmaiņas skārušas apdares materiālus, nevis dizainu, bet materiālu kvalitāte ir uzlabota it visur. “Renault” mazajam krosoveram jau agrāk piedāvāja virsbūvi divos kontrastējošu krāsu toņos, kā arī interesantas individualizācijas iespējas. Tagad pieejama vēl plašāka krāsu palete – saglabājot virsbūves divkrāsu shēmu, ieviestas jaunas – pelēka krāsa jumtam, kā arī oranža, zila un melna krāsa pārējai virsbūvei un detaļām. Ar dažādiem krāsu akcentiem virsbūves detaļās “Renault” piedāvā 145 kombinācijas, kā “Captur” padarīt individuālu, šajā aspektā pārspējot pat “Mini Cooper”. Salonu var individuāli pielāgot, sešos dažādos variantos kombinējot materiālu krāsas. Piedāvājuma klāstā nākuši klāt jauni sēdekļu apdares audumi. Vēl viens jaunums ir “Initiale Paris” komplektācija, kas “Captur” padara par visai greznu automobili ar “Nappa” sēdekļu un paneļu ādas apdari, šajā komplektācijā jau standartā iekļautas visas pieejamās ekstras.
“Renault” modelis ar latvieša ausij visai nebaudāmo nosaukumu “kapčer” ir veidots uz “Renault Clio” bāzes. Mazā krosovera pamatā ir tā pati “Renault-Nissan” B modeļu platforma, kas izmantota arī “Nissan Juke”. Garumā tas par nepilnu centimetru garāks par “Clio” hečbeku, taču ir par 15 mm īsāks, nekā jau pieminētais “Juke”. “Captur” svars ir gandrīz tāds pats kā “Clio”, par spīti tā lielākiem gabarītiem un papildu komforta un drošības aprīkojumam. “Renault Captur” ārējās dimensijas: garums — 4122 mm, platums — 1778 mm, augstums — 1566 mm, garenbāze — 2606 mm. Izmēros šis krosovers ir līdzīgs ar “Nissan Juke”, “Kia Stonic” un “Seat Arona”, mazāks par “Citroen C3 Aircross”, “Hyundai Kona” un “Opel MokkaX”. “Captur” bagāžnieks — 377 litri ir lielāks par “Juke”, “Stonic”, “Kona” un “MokkaX”, bet mazāks par “Arona” un “C3 Aircross”. “Captur” klīrenss — 17 cm, vienāds ar “Kona” un “C3 Aircross”, lielāks par “MokkaX”, bet mazāks par “Arona” un “Stonic”.
Iekāpjot skaisti zilajā “Renault Captur”, nevar nepamanīt un nesajust salona apdares uzlabojumus, kas manāmi it visur. Krosovers ir mantojis mazā brāļa “Clio” jauneklīgo interjeru, kurā pieejama plaša krāsu dažādība un individualizācijas iespējas. Franču dizaineriem izdevies apvienot modernu arhitektūru, ko raksturo plastiskas formas un dzīvespriecīgas krāsas, ar optimālu ergonomiku. “Captur” salons no “Clio” atšķiras vienīgi ar augstāku sēdpozīciju un plašāku telpu plecu un galvas apvidū. Paaugstinātais vadītāja sēdpozīcijas stāvoklis (10 cm augstāks nekā “Clio”) rada pārliecību, bet ērtības braucējiem nodrošina ietilpīgs salons: attālums no akseleratora pedāļa līdz aizmugurējo sēdekļu atzveltnei ir 1730 mm, savukārt attālums starp priekšējo un aizmugurējo sēdekli aizmugurē sēdošajiem ceļgalu augstumā ir 215 mm (par 75 mm vairāk nekā “Clio”), tātad par vietas trūkumu sūdzēties neklājas.
Liela daļa viedtālruņu lietotāju būs priecīga par “Captur” pieejamo “Android Auto” savienojumu un telefona aplikāciju dublēšanas iespējamību, taču otra daļa – “ābolīša” lietotāji – nebūs sajūsmā, jo “Captur” nav “Apple Carplay”. Toties mašīnā iebūvētās “Nav&Go” navigācijas izvēlnes ir viegli lietojamas. Labi skan arī audiosistēma. “Captur” lepojas ar “Easy Life” cimdu nodalījuma inovatīvo risinājumu priekšējā panelī. Tas ir izvelkams kā atvilktne – sīkmantu novietne šādi ir ērtāk pārlūkojama un vajadzīgās lietas vieglāk sasniedzamas. “Captur” 377 litru bagāžas nodalījums apjoma ziņā daudz neatpaliek no “Megane”, taču krosoverā aizmugurējais beņķis ir bīdāms (16 cm diapazonā), tāpēc kravas telpu iespējams palielināt līdz visai respektablam 455 litru apjomam. Otrā sēdekļu rinda dalīta (proporcijās 60:40), un nolokot jebkuru tās daļu, izveidojas līdzena grīda. Kravas telpas apjoma ērtākai izmantošanai bagāžnieka plaukta paneli var novietot divos līmeņos — vai nu nolikt bagāžnieka dibenā kā grīdiņu, vai arī iesēdināt piekto durvju sliekšņa līmenī, atstājot zem tā nodalītu 20 cm dziļu lādi.
Testa braucienā devāmies ar koši zilo “Renault Captur”, kuru uz priekšu dzen 1,3 litru benzīna dzinējs ar 150 zirgspēku jaudu, kas ir vairāk nekā pietiekama mašīnītei ar 1350 kg pašmasu. Auto ripo ļoti viegli, radot tādu rotaļīgu braukšanas sajūtu. Dzinējs nodrošina elastīgu dinamiku gan pilsētas gan šosejas režīmos, jaunais automāts darbojas gandrīz nemanāmi. Starp priekšējiem sēdekļiem atrodas “Eco” režīma poga, kuru ieslēdzot, vadības sistēma neļauj strauji sasniegt augstus apgriezienus, ekonomējot degvielu. Taču pat bez “Eco” režīma dzinējs nodrošina draudzīgu degvielas patēriņu – 6 litri uz nobrauktiem 100 kilometriem. Mūsu auto ir aprīkots ar gandrīz pašu pilnāko aprīkojuma paketi – S-Edition, un maksā 20 tūkstošus eiro. Vēl atliek tikai “Initiale Paris”, kam cenas starpība ir tūkstotis ar mazu astīti. Ja vēlaties ekonomiskāku auto, “Captur” ir pieejams ar jaunāko no “Renault” spēka agregātiem “Energy TCe 90” – mazo trīscilindru dzinēju ar 898 cm3 darba tilpumu, kas, pateicoties turbīnai, spēj attīstīt 90 ZS jaudu. Šāds auto par sākumcenu ap 14 tūkstošiem eiro spēj apmierināt visas ikdienas vajadzības, turklāt ar vidējo benzīna patēriņu 4,9 l/100 km.
Vadāmība “Captur” ir izteikti neitrāla, bet stūres reakcijas pietiekami precīzas un prognozējamas, taču par sportiskām tās nenosauksi. Gaitas īpašības vairāk orientētas uz komfortu, kas ir priekšrocība, ņemot vērā Latvijas ceļu seguma nacionālās īpatnības. Auto piekare lieliski slāpē ceļa seguma nelīdzenumus, asfalta plaisas un nekrīt kaunā pat uz grantenieka trepes. Arī skaņas izolācija ir labi nostrādāta, ceļa trokšņus tikpat kā nedzird salonā. Neraugoties uz paaugstināto klīrensu, Captur ir stabils pat visai straujos manevros. Agrāk auto gaita dažkārt šķita peldoša un līkumos bija izteikti jūtamas sānsveres, tagad šie trūkumi ir novērsti ar izmaiņām “Captur” balstiekārtā, kas tika veiktas neilgi pirms feislifta. “Renault” krosovers joprojām ir pieejams tikai priekšpiedziņas versijā. Vienīgais, kas apliecina “Captur” piederību pie apvidnieku saimes (paradoksāli, bet oficiālajā auto asociācijas klasifikatorā jebkurš priekšpiedziņas krosoverītis joprojām tiek pieskaitīts apvidus auto kategorijai), ir 17 centimetru klīrenss. Franči uzskata, ka liela diametra riteņi (16 vai 17 collas) un iespaidīgais klīrenss pavērs “Captur” ceļu piedzīvojumiem. Taču realitātē šis “džipiskums” kalpo galvenokārt kā stila elements, jo bezceļos šāds auto neiespēs neko daudz vairāk par parastu vieglo auto.
Secinājumi
Par spīti atjaunotā dizaina efektīgajiem dienasgaismas lukturiem un apvidnieciskajiem akcentiem, kas auto piešķir jaunu, agrāk nebijušu prestiža dimensiju, “Renault Captur” joprojām nav kļuvis par apvidus auto. Tas ir un paliek uz “Clio” bāzes veidots maziņš pilsētas krosovers. Šādi auto apvieno supermini hečbeka izmērus un relatīvi zemu cenu ar apvidniecisku tēlu un paaugstinātu sēdpozīciju. Pievilcīgs izskats un pieejama cena šajā segmentā ir sevišķi noteicoši faktori. Patīk vai nepatīk auto dizains – tas ir katra konkrēta indivīda gaumes jautājums. Viens sajūsminās par “Nissan Juke” ekstravaganci, kādam patīk “Opel MokkaX” uzspēlētais robustums, citu valdzina “Renault Captur” plūstošās līnijas un harmoniskās virsbūves proporcijas.
Mīlīgais “Captur” ir īsts dzīvesstila auto, tas noteikti patiks sievietēm un visiem tiem, kuri vēlas, lai auto radītu mūsdienīgu tēlu. Praktiska šāda auto vērtība ir augstāks klīrenss, kas tomēr atvieglo pārvietošanos mūsu galvaspilsētas nesakārtotajā pilsētvidē, un augstāka sēdpozīcija, kas uzlabo iekāpšanu, izkāpšanu, un pārredzamību. Pircēji šajā segmentā neprasa ne sportiski asu vadāmību, nedz arī lidojošā paklāja cienīgu komfortu, ko šis franču auto arī nepiedāvā. Toties mazajā “Captur” ir klases ietvaros respektējami daudz vietas salonā. Ģimenes auto, ja ar to domājam mazu ģimenīti ar diviem lielajiem un kādu pamatskolas vecuma bērnu. Bērnu sēdeklīti aizmugurē ievietot ērti, taču bērnu ratiņi pat saliktā veidā ievietojami tikai ar zināmām grūtībām. Tātad, mērķa auditorija šim automobilim ir aktīvi, urbānā vidē dzīvojoši cilvēki un franču autoražotājs vairāk tēmē uz jauniešu auditoriju.
Pēdējā gada laikā “Renault Captur” parādījušies jauni, nopietni konkurenti “Seat Arona”, “Hyundai Kona” un “Citroen C3 Aircross”. Arī tiem ir kompakti ārējie izmēri, atraktīvs dizains un pietiekami daudz vietas salonā, katram savi trumpji. “Arona” un “Kona” brauc sportiskāk, bet “Citroen C3 Aircross” ir ietilpīgāks, taču dizaina ziņā “Captur” daudziem šķiet tīkamāks.
“Renault Captur” plusi: mīlīgs dizains, plašas auto individualizēšanas iespējas, ekonomiski dzinēji un konkurētspējīga cena; mīnusi: neizceļas ar sportiskām braukšanas īpašībām, nav arī praktiskākais savā klasē.
“Renault Captur” sākumcena ar 1 litra TCe 90 benzīnnieku ir 15 170 EUR, bet ar 1.5 litru dCi 90 dīzeļdzinēju – 17 300 EUR.
