Normunds brauc: Luksuslaineris septiņiem – Audi Q7 50 TDI

Uvis Slakteris ir pasaules līmeņa ātrumlaivu ass, jo pilotē F2 klases ūdens bolīdu, – un vēl viņam patīk vācu automašīnas. Neesmu gan ievērojis, ka Uvim nepatiktu citas, taču brauc gan viņš pārsvarā ar vācu spēkratiem. Patlaban Uvis stūrē pajaunu 2016. modeļu gada Audi Q7, tātad piederošu tai Q7 paaudzei, kurā Audi luksusbarža (vismaz manā ieskatā noteikti) sasniedza absolūtu pilnību, un vairs neprasījās pēc tālākiem uzlabojumiem. Audi gan bija citādās domās, tāpēc pagājušā gadā nāca klajā ar tik radikālu Q7 “feisliftu”, ka varētu domāt – tas ir pilnīgi jauns modelis. Kāds tas, protams, nav.

Mantinieka ēnā

Brīdī, kad otrās paaudzes Q7 šķita sasniedzis absolūtu iekšējo un ārējo harmoniju un pārliecinājis sīkstākos skeptiķus, ka Audi pienākas cienījama vieta septiņvietīgu luksusa SUV klubā, iznāca Q8. Zemāks, platāks, dārgāks, ar nepārprotamiem nolūkiem parādīt velnu X6 un revolucionāru, pilnībā digitalizētu kokpitu. Un, tā kā salti ekrāni perfekti veidotu pogu vietā nu pienācās visiem lielajiem Audi, tādus vajadzēja arī Q7. No troņa nostumtajam karalim nu nācās pieņemt lecīgā hercoga gaumi, tāpēc Q7 saņēma vēl milzīgāku radiatora resti par iepriekšējo un varen stilīgus pakaļējos lukturus, kas no trīsdesmit metru attāluma tumsā vairs neļauj droši galvot, ka tas, uz ko skatāmies, ir Audi. Automobilim joprojām ir gan četri riņķi, gan stāja, taču priekšpusei uzvilktā maska atstāj uzmācīgu iespaidu, it kā Q7 taisītos piedalīties karnevālā.

Tālekrāna triumfs

Kamēr nedarbojas dzinējs, priekšējais panelis izskatās tukšs un pamests kā sakaru centrs atompatvertnē, taču pēc starta komandas nekavējoties atdzīvojas īstā zemūdenes komandtiltiņa rosībā. Divu skārienjūtīgu ekrānu un virtuālā paneļa izvēlnēs var iestigt līdz ceļiem, taču ar laiku mazāk svarīgās vai vispār nesvarīgās funkcijas nogrimst kaut kur procesoru dzīlēs, bet atlikušās lietot nav nemaz tik grūti. Protams, man nebūtu nekas pretim regulēt temperatūru ar grozāmu kloķi, bet tad es tiktu uzskatīts par neglābjami vecmodīgu. Iespējams par tik vecmodīgu, ka joprojām gaužos par neērto pārnesumkārbas sviru, ko feislifts diemžēl atstājis neskartu. Pa šo laiku Audi Q7 salons kļuvis vēl greznāks, ja vien tas iespējams, un pat trešās rindas sēdekļi apgādāti ar izvērstu elektriskās regulēšanas sistēmu. Pat ja tur neviens nesēž un netaisās sēdēt, ir, ar ko padižoties draugiem. Kas zina, varbūt kāds no viņiem jau ir informēts, ka septiņvietīgiem Q7 pneimopiekare tagad ir standartā.

Tuvāk SQ7

Lai gan Q7 ir arī lētāks modelis 45 TDI, Latvijā automašīnu pārdod tikai kā 50 TDI, tātad ar 286 zirgspēku dīzeli. Tā kā otra opcija ir 340 ZS benzīna motors, viegli iedomāties, kurš būs pieprasītākais dzinēja variants. Jaunums ir 48 voltu borta strāvas kontūrs, kurš ne tikai samazina CO2 izmešus, ļaujot Q7 ripot ar izslēgtu motoru, bet arī paver ceļu uz standarta modeļa piekari aktīvajiem stabilizatoriem un piestūrējošiem pakaļējiem riteņiem. Tātad visu to, ka pirms trīs gadiem bija iespējams tikai Audi SQ7, kurā 48V elektrotīkls bez visa cita darbina arī elektrisku pievadkompresoru. Par spīti tehnoloģiskajai pārbagātībai un ducim Audi drive select režīmu, par noklusējuma iestatījumu itin drīz kļūst Auto. Lai Q7 pats izdomā, kā tagad braukt. Vorsprung durch Technik gadījušās arī īpatnējas blaknes, un vienu no tām tad arī biju iecerējis likt pārbaudīt Uvim, kurš droši vien brīnās, kāpēc gan iekļuvis šajā stāstā. Jau Q7 filmēšanas laikā man šķita, ka astoņātrumu Tiptronic “automāts” (jā, te nekas nav mainījies), uzvedas mazliet neparasti, – nelielā ātrumā it kā “ieķeras” pārnesumā. Un Uvim savā laivu komandā piemīt neparasta reputācija sajust defektus, pirms tie vispār parādījušies. Mani urda ziņkāre, vai arī ātrumlaivu pilots pamanīs to, ko pamanīju es, vai arī esmu to vienkārši nosapņojis. Un tā mēs braucam.

Klupiens pārnesumā

Sniegbalts Audi Q7 Alūksnē iederas aptuveni tikpat veiksmīgi kā slavenā Sāls māja Pāvilostā, – uz apkārtnes fona abus droši vien var saskatīt pat no kosmosa. Par laimi, ir brīvdiena, cilvēku ielās maz, turklāt otro un pēdējo reizi šajā ziemā uzsnidzis sniegs. Dīzelis murrā (starp citu, diezgan dzirdami), un nekas neliecina par mana novērojuma iespējamo atkārtošanos, – līdz pilots saudzīgi, kā jau ar mašīnu par 90+ tūkstošiem, nogriežas krustojumā. “Opā! Kas tad tas bija?!” Vadības bloku terabitos uz sekundes daļu kaut kas samežģās, un pārnesumkārba spītīgi paliek nepareizajā pārnesumā. Uz brīdi rodas sajūta, it kā pakaļējie riteņi neripo, bet velkas līdzi priekšējiem. Tā kā “gļuks” neatkārtojas, kopīgi nolemjam, ka tā būs konkrētās automašīnas, nevis visa Q7 klana dīvainība. Turklāt, spriežot pēc viegli vibrējošiem riteņiem, testa auto karjera bijusi bagāta skarbiem momentiem un Instagrama mežoņiem.

Sistēmas kļūda

Jaunākais Audi Q7 ir grezns, komplicēts, izsmalcināts, komfortabls, atzīstami ātrs un iejūtīgs pret īpašnieka vēlmēm, vārdu sakot, tik lielisks, cik nu lielisks vispār var būt reprezentabls vācu automobilis par 92 tūkstošiem eiro. Braukšanas entuziasti varētu to turēt par mazliet garlaicīgu, lai gan man ir aizdomas, ka Audi lielajos modeļos tas darīts speciāli, lai pēcāk izceltu S un RS modeļu temperamentu. Sīkā darvas karotīte grandiozajā Ingolštates medus mucā arī aizmirstos jau otrajā dienā, ja vien acīs nedurtos kāda likumsakarība. Varbūt man fatāli neveicas, taču ikvienam augstākās klases Audi, kas pēdējos gados nonācis manās rokās, allaž gadījusies kāda kļūme – vienam sagāja sviestā centrālā slēdzene, otram kaut kas notika ar priekšējām bremzēm, trešajam banāli grabēja vienas durvis. Objektīvi raugoties, ja premium auto ražotājs paziņo, ka ik gadu izlaidīs 20 (!) jaunus modeļus, bērnu slimības ir likumsakarīga blakne, kas piemeklē ne jau Audi vien. Šāds jaunrades ātrums līdzinās Michelin restorānam, kurš nolēmis ik dienu mainīt ēdienkarti, nezaudējot nedz radošumu, nedz kvalitāti, lai gan skaidrs, ka viens no tā cietīs, bet cena paliks tā pati.

Quo vadis, Audi?

Es vēl joprojām atminos gandrīz eiforiskās izjūtas pēc pirmā brauciena ar jauno Q7 pirms četriem gadiem. Tas burtiski lidoja, un tehnoloģiskais piesātinājums teju izraisīja reiboni. “Balto cietoksni” drīzāk raksturo bagātīga brieduma sajūta. Kā bija tai Kalniņa dziesmā: “Tā jau notiek, pāriet un norimst…?” Par laimi Audi autoparkā ir vienības, kurās vienmēr deg braukšanas dzirksts, un karotes nav aizbāztas aiz mākoņiem kā Pieticības malā. Tā piemēram, A1 Sportback ir ņiprs un dusmīgs kā foksterjers, un ne velti apveltīts ar rallijkrosa mašīnas formām iepriekšējo Bārbijas auto apaļumu vietā. Sen nebija gadījies izbraukt tukšu veselu bāku, uzpildīt to vēlreiz, izbraukt sausu arī to, un tad vēl sūkstīties, ka gribētos vēl. Un, jā, ja jūs jautājat, A1 nekas nesabojājās, negrabēja un nepīkstēja ievainota cietā diska balsī. Tas vienkārši sasodīti forši brauca. Varbūt tāpēc, ka maksāja 40 000 eiro, tātad krietni vairāk nekā Slaktera Q7. A1 Sportback vaļsirdīgā vitalitāte aizrauj, pat izraisa zināmu atkarību, kamēr Q7…. Pa kuru laiku Audi automobiļi kļuvuši viens otram tik sveši? Tā vien šķiet, ka savulaik monolītā, senās dzimtas saitēs sakabinātā Audi modeļu gamma piedzīvojusi kaut kādu tektonisku kataklizmu, kas iešķēlusi plaisu starp, teiksim tā, “tautas” un “kungu” modeļiem. It kā “Vorsprung” un “Technik” Audi lozungā vairs neatrastos vienā teikumā un tajā pašā teikumā. Rādās, ka šķiru pretrunas skar ne tikai cilvēku sabiedrību vien. Bet, es, protams, respektēju faktu, ka tieši lielais Q7 ar 79 pārdotām vienībām pērn bija veiksmīgākais jaunu Audi modelis Latvijā, lai gan šo sasniegumu lielā mērā īstenojušas automašīnas no vēl pirmsdigitālās paaudzes – tātad, tās, kuru salonos vēl arvien bija fiziskas pogas un MMI ekrāns cēli izbrauca no paneļa (kur vispār pazudis šis burvju triks?) Ņemot vērā, ka jaunākais izlaidums pat bez “must have” Latvijas cenas 59 900 eiro apmērā tik un tā ir lētāks par līdzīgiem X7 un GLS, pie tam nav lēnāks vai prastāks, un, par laimi, nav pārgājis uz četrcilindru dzinējiem kā XC90, pieņemu, ka nākamā finanšu gada beigās Audi atkal varēs uzsist sev uz pleca par lielisku sniegumu lielo SUV segmentā.

Audi Q7 50 TDI sākuma cena ir 66 990 eiro.